Aizsargātais elektroenerģijas lietotājs "uz papīra" vēl nenozīmē, ka tā būs arī dzīvē. Tā konstatējis tiesībsargs Juris Jansons, norādot, ka aizsargātie lietotāji nevar saņemt atbalstu, ja galalietotājs – mājas īpašnieks, pārvaldnieks un citi – brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļos ir izvēlējies tādu tirgotāju, kas šo aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu nemaz nesniedz. Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju, bet ievērojama daļa – vairāk nekā 50 tūkstošu – pakalpojumu faktiski nesaņem.
Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu līdz nākamā gada 1. martam nodrošināt tiesības visiem aizsargātajiem lietotājiem faktiski saņemt aizsargātā lietotāja atbalstu, ja tie nav tiešie elektroenerģijas tirdzniecības līguma slēdzēji un galalietotājs nav izdarījis sociāli atbildīgu lēmumu, noslēdzot līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kam pakalpojums jāsniedz obligāti vai tas to nodrošina brīvprātīgi. Diena noskaidroja atbildīgajās ministrijās, vai šis termiņš ir reāls un kādas darbības jāveic.
Aizsargātie lietotāji ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības, ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, cilvēki ar I grupas invaliditāti vai viņu aizgādņi, daudzbērnu ģimenes. Tiesībsargs konstatēja nepilnību pašreizējā regulējumā, izskatot cilvēka ar I grupas invaliditāti iesniegumu, kurā norādīts, ka viņam ir piešķirts aizsargātā lietotāja atbalsts, taču atbalsts faktiski tika pārtraukts kopš brīža, kad dzīvojamās mājas pārvaldnieks noslēdza elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nesniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 19. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00