Utis līdzās skolas solā

Lai gan oficiāli statistika par utu izplatību pēdējos divus gadus netiek apkopota, jo tās vairs netiek uzskatītas par bīstamām slimību pārnēsātājam, Sabiedrības veselības aģentūra rosina ieviest stingrāku bērnu higiēnas kontroli. Statistika par utu izplatību netiek apkopota kopš 2006.gada. Pārtraukts arī Sabiedrības veselības aģentūras atbalsts materiāli mazāk nodrošinātajām ģimenēm utu apkarošanā. Izmaiņas ieviesa, jo "ārvalstu speciālisti noraidīja iespējamību, ka utis varētu pārnēsāt kādu infekcijas slimību," skaidro Sabiedrības veselības aģentūras pārstāve Laura Bundule. Viņa salīdzina, ka reģistrēt bērnu skaitu, kam matos ir utis, būtu tāpat, kā skaitīt, cik bērnu nemazgā rokas. Savukārt Veselības ministrijas preses centra nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pauž pārliecību, ka šobrīd veikalos ir plašs dažādu efektīvu līdzekļu klāsts, tādēļ vecāki utis var iznīcināt dažās dienās. Par spīti tam, utainība joprojām ir izplatīta visos Latvijas reģionos. Skolu medmāsas, kuru uzdevums ir informēt vecākus par utīm bērnu matos un, ja nepieciešams, veikt profilakses pasākumus, atklāj — cīņa pret utīm ir grūta. Ne tikai nabadzīgajiem Utainība jeb pedikuloze izpaužas kā spēcīga galvas un kakla ādas nieze. Lai gan utainība parasti tiek uzskatīta par sociālu problēmu, kura skar to cilvēku slāni, kas nepietiekami rievēro higiēnu, galvas utis var iedzīvoties jebkura cilvēka matos. Visbiežāk utainība skar bērnus. Utis var dabūt, ja tiek pietuvināta galva otram, kam ir utis, vai lietota tā ķemme, cepure, dvielis, spilvendrāna. Aptaujātās skolu medmāsas sūdzas — daļa vecāku, kuru bērniem konstatēta utainība, medmāsu norādījumus ignorē. Daži aizbildinās ar līdzekļu trūkumu, un pat sociālais dienests nespēj pārliecināt par nepieciešamību iznīdēt utis. Piemēram, internātskolas medmāsa Ņina pret utīm pastiprināti cīnās jau trešo gadu. Pēc savas iniciatīvas medmāsa bērnu galvas pārbauda katru mēnesi. "Ir bērni, kuriem regulāri ir utis. Dažbrīd man nāk raudiens, jo dažiem nekā nevaru palīdzēt. Skola pat izmaksāja matu skalojamos līdzekļus, palīdzēju matus apstrādāt, taču grūti utis apkarot, ja vecāki pret tām necīnās arī mājās," stāsta Ņina. Taču ir arī vecāki, kas ir pārāk aizņemti ar naudas pelnīšanu un neatvēl laiku rūpēm par bērnu higiēnu. To novērojusi Kuldīgas pilsētas Alternatīvās sākumskolas direktore Irēna Taube, tādējādi skaidrojot, kāpēc utainība skar arī bērnus no materiāli labi nodrošinātām ģimenēm. Pērn Kuldīgas pilsētas Alternatīvā sākumskola bija to skolu vidū, kur gandrīz katrā klasē kādam bērnam atklātas utis. Bērni sūtīti mājās, vecāki informēti, kādi līdzekļi jālieto. Šogad situācija mainījusies uz labo pusi. Direktore I.Taube gan uzsver — pret mājās sūtīšanu iebildusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Vai bērnam iet mājās? Izrādās, utu apkarošanu jāveic pēc iespējas slepeni. Direktore I.Taube stāsta: "Agrāk bērnus ar utīm sūtījām mājās, tagad nedrīkst. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji aizrādījuši, ka tā tiek pārkāptas bērna tiesības uz izglītību. Bet kā ar citu bērnu tiesībām? Es uzskatu, ka ikvienam bērnam ir tiesības nedabūt pedikulozi," pārliecināta ir direktore. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa gan precizē — bērnu var lūgt doties mājās tikai zem četrām acīm un tā, lai "par mājās došanās iemeslu neuzzinātu klasesbiedri." Tas nepieciešams, lai bērnu neatstumtu un bērnam došanās mājās nebūtu pazemojoša. Inspekcijas speciāliste Andra Reinfelde norāda arī uz vecāku tiesībām: "Pedikuloze, tāpat kā saaukstēšanās, ir slimība. Ņemot vērā, ka īpaši pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem šī slimība ļoti viegli pārceļo, arī vecāki ir tiesīgi nelaist bērnu uz skolu, kamēr viņš no slimības nav ticis vaļā." Par spīti pirms diviem gadiem mainītajai kārtībai, Sabiedrības veselības aģentūras speciālistu organizētā darba grupa secinājusi, ka kontroles sistēma nav pietiekami efektīva. Veselības ministrijai iesniegts priekšlikums ieviest stingrāku higiēnas kontroli skolās. L.Bundule stāsta, ka izteikts priekšlikums bērnus pārbaudīt biežāk nekā reizi gadā, kā noteikts līdz šim. Vēl būtu jāveicina vecāku atbildība par bērnu veselību, kā arī ierosināts papildināt skolu iekšējās kārtības noteikumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders informē, ka ministrija atbalsta priekšlikumus un nosūtījusi tos Izglītības un zinātnes ministrijai, kas šajā gadījumā esot kompetentā iestāde. Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa norādīja, ka priekšlikumi vēl nav izskatīti, jo vēstule no Veselības ministrijas par šo jautājumu vēl nav saņemta.