Tomēr tikai retais saprot – lai nodrošinātu šā lepnuma piepildījumu ilgtermiņā, ir nepieciešams nepārtraukts process arī laikā starp svētkiem. Dziesmu svētku Goda virsdirģents profesors Imants Kokars atzina, ka pagājušie svētki bija vieni no skaistākajiem viņa mūžā. Tādi tie bija, pateicoties laicīgai šo svētku sagatavošanai, profesionālu māksliniecisko un organizatorisko vadītāju attieksmei, dalībnieku, pašvaldību un valsts atbalstam un atbildībai.Jāsaka, ka pēdējā gada laikā ir notikuši neatgriezeniski procesi, kas nākotnē nopietni apdraud Dziesmu svētku procesu un norisi.Šobrīd, kad Kultūras ministrija ir pilnībā noņēmusi valsts mērķdotācijas amatierkolektīvu vadītājiem, kad vienas nakts laikā tiek grozīts Dziesmu svētku likums, kas noteica valsts atbildību Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā, kad sakarā ar reģionālo reformu ir izjaukta organizatoriskā struktūra un likvidēta valsts kutūras inspektoru institūcija, visa atbildība par procesu tiek novelta uz pašvaldību pleciem, kas tā jau lūzt zem smagās atbildības nastas. Un dažs labs nabadzīgākas pašvaldības vadītājs nevis negrib, bet vairs nevar vairs uzturēt amatierkolektīvus. Iepazīstoties ar sabiedrībā pazīstamu kultūras cilvēku viedokli, īpašu uzmanību piesaistīja 18.septembra _Kultūras Dienas_ raksts _Laiks prasa ārkārtīgi straujus lēmumus_.Neizpratni rada tas, ka Guntars Ķirsis, kurš pats ilgu laiku ir bijis Valmieras rajona virsdirģents, Dziesmu svētku virsdirģents var runāt par to, ka Dziesmu svētku process nav atkarīgs no dziedātāja un ka Latvijas pagastos nav vajadzīgi profesionāli diriģenti. To tik vajag dzirdēt kādam pašvaldības vadītājam, kam pašdarbības kolektīvi nav prioritāte.Arī dažu pašvaldību vadītāju nostāja ir tieši tāda pati kā cienījamam Latvijas koncertu direktoram Guntaram Ķirsim - «Ja grib dziedāt, lai maksā paši». Diemžēl to nevar attiecināt uz Latvijas sabiedrību, kur nav tāds dzīves līmeni kā pārējās Eiropas valstīs. Un vai kādai citai Eiropas zemei, kur paši dziedātāji nosaka repertuāru un maksā savam diriģentam, ir savi Dziesmu svētki?Un kāpēc profesionālā mūzika un mūziķi Latvijā būtu atbalstāmi, bet dziedāšanas kultūra, kas saniegusi pasaulē atzīstamu līmeni, būtu sagraujama?Šeit vēl jāmin fakts, ka Guntars Ķirsis vairs nav Valmieras rajona virsdirģents un pēdējā laikā ir atsvešinājies no Dziesmu svētku kustības, jo dziedātāji no viņa atteicās tieši viņa augstprātīgās attieksmes dēļ, bet pašvaldība viņam maksāja gan ceļa izdevumus, gan algu. Apšaubāmi ētiska arī ir bijusi toreiz vēl rajona virsdiriģenta Ķirša rīcība iepludināt sava amatieru kora rindās profesionālus dziedātājus, tādējādi nodrošinot īstermiņa viltus panākumus ikgadējās valsts rīkotajās koru gatavības pārbaudēs – skatēs, ar to rādot klaji negatīvu piemēru visiem Valmieras rajona koru dziedātājiem un diriģentiem.Pilnībā nepiekrītu G.Ķirša viedoklim, ka Dziesmu svētki ir padomju laika produkts. Tā ir Latvijas brīvvalstī uzplaukusi un padomju laikus pārdzīvojusi latviešu tautas lepnuma izpausme.Vai tiešām mēs paši savām rokām gribam sagraut to, kas mūs atšķir no citiem šajā pasaulē un pārvērst Dziesmu svētkus kāda vidusmēra Eiropas pašdarbības festivāla līmenī?
Vai paši savām rokām graujam Dziesmu svētkus?
Nesen notikušajā Latvijas Radošo savienību padomes rīkotajā plēnumā gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan kultūras minists Ints Dālderis un katrs otrais runātājs vienā balsī slavēja, cik mēs latvieši esam bagāti un īpaši ar saviem Dziesmu svētkiem. Tie atšķir mūs no pārējām tautām un izceļ mūsu tautas kultūras mantojumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!