Būtiski, ko teiks sabiedrība
Artūrs Skrastiņš, IZM Vispārējās izglītības departamenta vadītājs
Es domāju, ka mācību gada garuma jautājums ir jāskata kontekstā ar to, kas ir iemesli, kāpēc situāciju grib mainīt. Piemēram, lai risinātu jautājumu par skolēnu nodarbinātību un uzraudzīšanu, viens no jautājumiem ir īsāka vasara. Taču tas ir tehniskas dabas jautājums, un es uzskatu, ka nav arguments mācību gada pagarināšanai. Otrs variants būtu nedaudz citādāk modelēt brīvlaiku sadalījumu, no kāda kaut ko atņemot un kādam pieliekot klāt. Trešais jau kompleksākas dabas jautājums ir par to, vai mēs mainām mācību gada garumu un varbūt pārejam uz 11.klašu izglītību, jo daudzi skolotāji saka, ka bērni 12.klasē ir pārauguši. Fundamentālāks jautājums būtu arī mācību slodzes samazināšana. Tagad ir būtiski, ko teiks sabiedrība, mēs no tās gaidām problēmu un to būtiskuma iezīmējumu. IZM mājas lapā internetā ir mazs aizsākums diskusijai, jo mēs sabiedrībai vaicājam, vai skolēnu vasaras brīvlaika samazināšana varētu mazināt nesekmību, domāju, ka šo jautājumu risināsim arī kādā no mūsu konferencēm un rajonu konferencēs, domāju, ka par to diskusiju raisīs arī masu mediji.
Garāks mācību gads - mazāk stundu
Zane Ozola, pedagoģijas zinātņu doktore
Es domāju, ka mācību gadu noteikti vajag pagarināt. Ir vesels mēnesis, kad mācību darbs nenotiek, bet algas par to jāmaksā. Tas ir tikai viens arguments, vēl būtiski, ka vecākiem vasarā nav kur likt bērnus, pašlaik ir pārslogotas mācību programmas, kuras varētu pastiept garākas. Taču tīri matemātiski ir skaidrs - ja mācību gads būs garāks, stundu varētu būt mazāk. Es pati esmu pētījusi situāciju Eiropas valstīs, kur tikai kādās divās vai trijās valstīs skolēnu brīvlaiks ir trīs mēneši, un tās bijušas ziemeļu valstis. Tas, ka skolas nav piemērotas mācībām karstā laikā, man šķiet, ir arguments tikai, lai argumentētu. Ir dažādas iespējas. Piemēram, gadā ir vismaz viena projektu nedēļa. Tad kāpēc to nevarētu organizēt jūnijā? Patlaban mums arī mainās skolotāju paaudzes, un algas arī nupat jau sāk kļūt pieklājīgas. Varbūt arī kāds skolotājs tā (garāka mācību gada) dēļ aizies, bet, ja kāds būs gājējs, tad tāpat aizies.
90% jau bija pret pagarināšanu
Dzintra Kohva, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde
Tas jau ir noiets etaps. Pirms apmēram astoņiem gadiem par to jau tika runāts un mēs toreiz skolā operatīvi noskaidrojām vecāku un skolēnu viedokli - 90% bija par to, ka nevajag pagarināt. Viens arguments bija tas, ka kvantitāte nenozīmē kvalitāti. Otrs, cik es esmu informēta, Latvijā vismaz pēdējos gados nav veikti zinātniski pētījumi par bērnu slodzes apjomu. Arguments, ka citās valstīs mācību gads ir garāks, manā skatījumā nav nekāds pamatojums. Galu galā katrai valstij ir savas vēsturiskās tradīcijas. Nākamais arguments - daudzu ģimeņu materiālie apstākļi ir tādi, ka bērniem jāstrādā jau no pirmajām jūnija dienām un garāks mācību gads tiešām radītu zināmu robu ģimenes budžetā. Tiem bērniem, kas sporto, vasarās ir nometnes. No otras puses - ne visiem ir kādi radi laukos vai Pierīgā, ļoti kusli sāk atjaunoties dažādu nometņu rīkošana. Līdz ar to ir jautājums, ka bērni nelietderīgi, neveselīgi pavada brīvo laiku, klīst pa ielu, dzerot… Taču nedomāju, ka šo problēmu varētu atrisināt ar mācību gada pagarinājumu.