Ministrija to skaidro ar faktu, ka adoptējamie bērni neatbilst adoptētāju vēlmēm attiecībā uz bērna vecumu, veselības stāvokli, kā arī faktu, ka lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas, taču Latvijā ģimenes pārsvarā izvēlas adoptēt ne vairāk kā vienu bērnu.Salīdzinot ar 2009.gadu, pērn ir pieaudzis no aprūpes iestādēm adoptēto bērnu skaits, tomēr nedaudz samazinājies no audžuģimenēm un no aizbildniecības adoptēto bērnu skaits.Pēdējo desmit gadu laikā vislielākais adoptēto bērnu skaits bija 2009.gadā - 246 bērni.Atšķirībā no Latvijas adoptētājiem, kas lielākoties izvēlas adoptēt ne vairāk kā vienu bērnu, ārvalstu ģimenes labprāt adoptē bērnus līdz 6-7 gadu vecumam, turklāt pagājušā gada laikā 25 ārvalstu ģimenes adoptēja vienlaicīgi divus bērnus, desmit ģimenes - trīs bērnus, bet kāda cita ģimene - pat četrus bērnus. 2010.gadā kopumā no 136 uz ārvalstīm adoptētiem bērniem tikai 44% bija jaunāki par sešiem gadiem (60 bērni) un no tiem tikai 19 bērni bija vecumā līdz trīs gadiem. Savukārt vairāk nekā puse jeb 56% (76 bērni) bija vecāki par sešiem gadiem un no tiem 48 bērni bija vecāki par deviņiem gadiem.Šogad adopcijas reģistrā ir 771 bērns.
Vairāk nekā puse no pērn adoptētajiem bērniem dzīvo ārzemēs
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī nav ietekmējusi cilvēku vēlmi un iespējas adoptēt bērnu, secinājusi Labklājības ministrija (LM), analizējot pēdējo gadu tendences adopcijas procesā. Tiesa gan, vairāk nekā pusi jeb 136 no pērn adoptētajiem 235 bērniem izvēlējušās ārvalstu ģimenes.Pērn adoptēti par sešiem bērniem mazāk kā gadu iepriekš.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.