Valdībā jāsaglabā zaļā dimensija

Tagad katrs velk uz savu pusi, un arī šis zeperis nav izņēmums! Nu tā gribas palikt ministra rangā, ka tūlīt apdirsīšos, bet mēslus ar vēja pūtienu ZZS virzienā! Tagad jādomā par izdzīvošanu, bet Vējonītis līdzīgi kā Saeima grib apaugt ar jauniem bikšu plēsējiem ...

1. Vējoņa kungs grib saglabāt zaļo diktatūru. Zaļā dimensija jāsaglabā, tikai ne kā absolūti noteicošā. Diemžēl daudzos dažāda līmeņa lēmumos noteicošā ir un jābūt ekonomiskai dimensijai. Ja turpināsies ekonomiskais sabrukums (ar zināmu zaļo palīdzību), tad NATURA-2000 valsti neglābs. Plānojot attīstību, vispirms tai jādod ekonomiskā dimensija. 2. Darbs milzīgajā ministrijas aparātā ir neproduktīvs. Piemēram, viens no diviem departamentiem ir Klimata un ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU departaments. Ko šī struktūra ir izdarījusi Latvijas enerģētikas attīstībā? Šķiet, ka rezultāts ir nulle. Bet darbojas atrauti no EM Enerģētikas departamenta, no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras. Visa Vides ministrijas darbība tendēta uz noliegumiem un ierobežojumiem.

Man, piemēram, valdībā daudz svarīgāka šķiet bērnu dimensija.

Dabas aizasrdzību par 98% nodrošina izglītība, atlikušais paliek korumpētajām iestādēm ar to kļūdaini tulkoto mainīgo regulu blāķiem.

Liekulis! Ministrija pati ir uzbliidusi uudensgalva, bet padotaas instutuucijas, kas reaali straadaa, sobriid tiek padariitas mazspeejiigas. Vinjam ruup tikai vinjs pats!

Smuku vārdu savārstījums gluži kā nekrologs. Kā tad ir cīnījies tas tukstošgalvainais reketierus pūlis? Iztapis ir Greempeace - tas lielākais sasniegums, tikai tā piemirsies par pašu zemi.. Nav sanācis arī pakasīt pakausi, kā lai valsts attīstās ne tikai aizliedzot un likvidējot. Kaut kā sajucis zēnam- kas tad viņš ir? Ministrs vai svešzemju zaļo iztapoņa? Vai arī tā ir ministrija, kuras darboņām nevajag ne santīma no nodokļu maksātājiem un pati dzīvo savā iekšējā pasaulītē? Kā šada ministrija var palielināt darba vietas? Eksporta produkciju vismaz lai spētu attaisnot savu eksistenci? Pagaidām veicās tikai ar izsaimniekošanu... un likumsakaraīga ir šāda kantora likvidācija. Jo ātrāk - jo lētāk valstij unnodokļu maksātājiem

lūdzu pieņemiet ministram spējīgu pr speciālistu steidzami un spējīgu

Beidzot!!! Korekti un pārliecinoši. Ekonomija, līdzekļu, struktūru un funkciju optimizēšana ministrijas iekšienē ir pilnīgi cita lieta. Taču Vides nozare NAV pievienojama ne ekonomiskajām, ne sociālajām nozarēm. Viens ministrs nevar vienlaikus atbildēt par zemkopību, būvniecību, "attīstību" un arī vides aizsardzību, bez kuras iepriekšminētās nozares vislabprātāk pilnībā iztiktu. Un vislabprātāk bez Vides ministrijas un vides nozares iztiktu konkrēti politiķi un "attīstītāji", kuru "projektos" Vides ministrija ir uzdrošinājusies prasīt arī vides interešu ievērošanu.

Skaisti jau skan, taču tikpat apnicīgi kā vienmēr - dabas aizsardzība un sakārtota vide ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem sabiedrības labklājībai ... mēs esam uzņēmušies saistības....Eiropa dod, tai ir tiesības arī prasīt. Taču tas viss tādā demagoģiskā līmenī. Jo tiek ignorēts apstāklis, ka valstij trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu cilvēcīgu eksistenci cilvēkiem, bet lielākajai sabiedrības daļai ilgtspējiga domāšana un zaļā dimensija ir tikpat labi attīstīta kā matemātika un papildus aģitācija nav vajadzīga. Par liekulību liecina kaut vai tas, ka viņa paša ministrijas pakļautībā esošie kontroles dienesti ir atstāti bez līdzekļiemi, lai gan tos varētu viegli iegūt ministrijas aparāta darba būtisko daļu veicot ar 2x mazākiem resursiem. Kā parasts, ministrs ar saviem populistiskajiem lozungiem nepamatoti un skaļi cenšas sabiezināt krāsas vides aizsardzībā. Novēršot uzmanību no tā, ka laikā, kad valstī visi cīnās ar līdzekļu trūkumu un novirza vairāk uzmanības sociālām problēmām un ražošanai, VidM caur savu fondu finansētiem projektiem joprojām iemanās tērēt līdzekļus, lai demonstrētu nepieciešamību pēc atsevišķas vides ministrijas, reklamētu sevi, savu un savas partijas darbību. Nez kāpēc Vējoņa kungs ir tik ļoti pārliecināts par savas ministrijas dzīvotspēju Eiropas naudas paspārnē, ka pat necenšas runāt par līdzekļu ekonomiju un iespējamo darbību citas ministrijas paspārnē, nemaz nerunājot par vides aizsardzību vietu krīzes apstākļu kontekstā. Zīmējot rožainu perspektīvu ES naudas apguvē, ministrs noklusē, ka Eiropa dod daudzos virzienos, taču līdzfinansējums jebkuros ES projektos uz laiku atņem līdzekļus citām sfērām.