Viņš gan uzskata, ka arī 20% samazinājums ārstniecības programmām ir neiespējams, jo tas nozīmē, ka "katrs piektais pacients - grūtnieces, onkoloģiskie slimnieki, gūžu locītavu slimnieki, negribu būt demagoģisks, bet būs jāsvītro no veselības aprūpes".
I.Eglītis centies valdībā argumentēt, ka līdzekļu samazināšana ārstniecības programmām nav iespējama, jo budžeta krīze nenozīmē, ka samazinājies arī pacientu skaits.
Veselības ministrs valdībai arī norādījis, ka uz ārstniecības iestāžu personālu nebūtu attiecināmi valdības plāni samazināt algas par 20%, jo ārstniecības iestāžu budžeti jau līdz šim ir samazināti par 15%-20% un attiecīgi sarukušas arī personāla algas. I.Eglītis sacīja, ka samazinot vēl atalgojuma kritums būtu lielāks nekā 20%.
Finanšu ministrs Einars Repše pēc valdības sēdes atzina, ka ministrs Eglītis nav vienīgais, kas runā par nespēju samazināt izdevumus. To saka arī iekšlietu ministre, atsaucoties uz valsts drošību un izglītības ministre. "Jebkurš ministrs runā par savām jomām, tāpēc nolēmām tagad pārsteidzīgi neatbalstīt nekādus budžeta grozījumu priekšlikumus, kādā konkrētā jomā." E.Repše piebilda, ka Eglītis rosinājis nesamazināmos veselības aprūpes izdevumus budžetā palielināt līdz 470 miljoniem latu, taču Finanšu ministrija kā nesamazināmo daļu iezīmējusi tikai 78,5 miljonus.
E.Repše jautāts, vai Eglītis, pasteidzoties ar saviem priekšlikumiem, nav rīkojies nekorekti, atbildēja: "Katrs ministrs domā un strādā par savu nozari, to var apsveikt."
Premjers Valdis Dombrovskis sacīja, ka ministri tomēr vienojušies, ka budžeta grozījumus skatīs kompleksi, lemjot par priekšlikumiem kopumā. Valdības ārkārtas sēde par tiem sasaukta 21.aprīlī.