Valdība skatīs koncepciju par KNAB turpmāko statusu

"Tomēr, paplašinot biroja neatkarību, ir vienlaicīgi jānodrošina zināma uzraudzības kārtība, piemēram, uzraudzības padomes formā, kā tas darbojas citās valstīs," uzsvēris Dombrovskis.Runājot par premjera pārraudzības stiprināšanu, Dombrovskis uzskata, ka būtu jānovērš šķēršļi pilnvērtīgai pārraudzības īstenošanai, tostarp jāparedz valdības vadītājam disciplinārā vara."Efektīvai pārraudzībai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā jāievieš precīzi noregulēts pārraugāmās amatpersonas disciplinārās ietekmēšanas mehānisms, kas būtu darbināms situācijās, kad pārraudzību īstenojošās amatpersonas tiesiskie lēmumi netiek pienācīgi pildīti vai ignorēti," norādījis Dombrovskis.Pēc viņa domām, līdzšinējā pieredze liecina, ka efektīvai pārraudzībai nepietiek tikai ar to, ka augstākai amatpersonai ir tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt attiecīgu lēmumu.Tāpat KNAB likumā ietvertais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu KNAB, tostarp biroja priekšnieka, pilnvērtīgu pārraudzību, jo netiek skaidri regulēta Ministru prezidenta disciplinārvaras esība un tās robežas attiecībā uz KNAB priekšnieku. Likums nenosaka disciplinārsodu piemērošanas kārtību KNAB priekšniekam."Šāda situācija ne tikai ierobežo Ministru prezidenta tiesības pamatoti piemērot pārraugāmajai amatpersonai disciplinārsodu, bet arī kavē pārraugāmās amatpersonas Ministru prezidenta tiesisku norādījumu izpildīšanu," atzinis premjers.KNAB likumā ir saskatāmi arī citi trūkumi, piemēram, par KNAB priekšnieka amata kandidātam izvirzītajām prasībām un biroja vadītāja darba tiesisko attiecību nodibināšanu un tiesisko statusu.Taču jebkusrus likumu grozījumus var izskatīt pēc tam, kad Ministru kabinets būs apstiprinājis koncepciju par KNAB statusu, paskaidroja Šadre.Viņa pavēstīja, ka koncepcija jau ir iesniegta izskatīšanai valdībā un to plānots tuvākajā laikā skatīt Ministru kabineta sēdē.Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicinājusi Ministru kabinetu nevilcināties un izskatīt koncepciju par KNAB turpmāko statusu.Jau 2009.gadā izstrādātā KNAB koncepcija par biroja statusu paredz, ka birojs ir neatkarīga iestāde, tādējādi KNAB izņemot no valdības padotības sistēmas. KNAB arī norāda - lai kādu valsts pārvaldes iestādi izņemtu no sistēmas un padarītu par neatkarīgu izpildvaras daļu, nepieciešami grozījumi Satversmē.Koncepcijā iekļauti vairāki varianti, taču birojs atbalsta neatkarīgas iestādes statusa noteikšanu, tādējādi KNAB tiktu pielīdzināts Latvijas neatkarīgajām iestādēm, piemēram, Valsts kontrolei un Latvijas Bankai.Arī ārvalstu pieredze liecina, ka korupcijas apkarošanas iestādes tiek veidotas kā maksimāli neatkarīgas institūcijas ar atbilstošiem uzraudzības mehānismiem. Piemēram, Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests ir iestāde ārpus Ministru kabineta sistēmas, kuras darbu pārrauga Valsts prezidents un parlaments.Koncepcija rosina arī likumā mainīt KNAB priekšnieka iecelšanas un atbrīvošanas no amata procedūru, nosakot kārtību, kādā jautājums par KNAB šefa amata kandidātu tiek virzīts izskatīšanai Saeimā, un paredzot, ka pretendentus izvērtē īpaša komisija.