J. Domburs uzskata, ka valdības gada laikā paveikto daļēji parāda Satversmes tiesas spriedumi. "Ja pagājušā gada jūnija budžeta grozījumus vēl var norakstīt kā nejaušību, jo glābām, ko var, tad budžeta pieņemšana decembrī jau bija likumsakarība, kad ar sociālajiem partneriem netika panākta korekta vienošanās. Pat ja abstrahējamies no iekšējiem konfliktiem, mani neatstāj bažas, ka valdībai ir neizārstēts vīruss pirms vēlēšanām iebāzt galvu smiltīs - novilcināsim, atliksim, padiskutēsim. Problēma ir tā, ka uzticības kredīts ir jau beidzies," laikrakstam norāda žurnālists.
Arī E. Šīns bažījas, ka valdībā netiek domāts par ilgtermiņa attīstību, domājot vien par nākamā starptautiskā aizdevuma daļas saņemšanu. "Cik bēdīgi bija pirms gada, tikpat bēdīgi
un tukšums ir arī tagad. Valdība gluži kā grāmatveži ņemās ar
tabulām, skaita un rēķina, lai izpatiktu starptautiskajiem
aizdevējiem un dabūtu kārtējo aizņēmumu. Tas, ka visas tautas
priekšstāvju darbības ir vērstas tikai uz kārtējās aizņēmuma daļas
saņemšanu, ir drauds valsts pastāvēšanai," teic E. Šīns. Viņaprāt, valdībā trūkst tādu cilvēku, kas skatās
uz priekšu. Arīdzan sociologs Aigars Freimanis norāda, ka daļā sabiedrības Dombrovska valdība iemieso ierobežotu rīcībspēju, "jo viņš darbojas kā Starptautiskā Valūtas fonda gids vai tulks".
Tam gan nepiekrīt Noreda bankas galvenais ekonomists Andris Strazds: "Sākotnēji V.Dombrovska valdība strādāja tādā ugunsdzēsēšanas režīmā. Kad ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēku, mēs taču neejam un nebļaujam - ko tu te tagad visu salej ar ūdeni, tev taču trūkst redzējuma par ēkas nākotnes attīstību?" Viņš gan piekrīt kritizējama ir valdības haotiskās darbības nodokļu jomā.
Arīdzan uzņēmēja, bērnu apģērbu ražotāja Mini Mode īpašniece Kristīne Līpiņa kritizē valdības darbu nodokļu jomā, kur raksturīga prognozējamības un konsekvences trūkums. "Valsts domā, kā tikai noslaukt nodokļus no uzņēmumiem, bet nedomā par to, lai šie uzņēmumi izdzīvotu, dotu cilvēkiem darbu," uzskata K. Līpiņa.
Savukārt R. Ķīlis norāda, ka nevis Dombrovska valdība izvilkusi valsti no krīzes, bet drīzāk gan cilvēku pacietība, un "valdības nopelns ir
tikai tas, ka tā nav izdarījusi nenormālas muļķības ". "Reālais bezdarbs Latvijā ir fenomenāli
liels, ap 23 - 24%. Tas draud ar strukturālo bezdarbu, kad gadiem
ilgi cilvēki nav spējīgi atrast darbu, un tam būs ilgtermiņa
sekas," brīdina sociālantropologs.