Valodnieki neprognozē latviešu valodas "iekonservēšanos" emigrējušo latviešu vidū

Pilnīgi piekrītu Jūsu komentāram. Trimdas gados mums bija grāmatas u.t.t. bet ļoti maz no okupētās Latvijas, tātad valoda varēja attīstīties paralēli. Šodien klausāmies un lasām daudz to pašu un bieži satiekamies. Tiesa ir, liels drauds latviešu tautas izdzīvošanai ir pašu latviešu vienaldzība par savu valodu un gara mantām. Diemžēl, tas kurš necien savu valodu pats būs zaudētājs (un viņu bērni arī būs zaudētāji). Pētījumi arī pierāda, ka divvalodība veicina intelektuālo attīstību, kas nozīmē nevien labākas sekmes skolā bet arī darba izredzes uzaugot. Vēl derētu pieminēt, ka pirms 40 gadiem imigranti bija mazākumā un mēs jutāmies “savādāki” ar tādiem priekšvārdiem kā Gunta, Dzintars, Valdis u.t.t. Tagad visur ir imigranti, un tas ir pilnīgi normāli, ka bērniem ir savādi vārdi, un ka darba vietās dzird visvisādus akcentus. Nav tāds kauna traips, kā bija agrāk, kad cilvēks bija savādāks, un tādējādi ir vēl muļķīgāk, ka latvieši steidzas asimilēties. Tātad atejot pie raksta pamatdomas, ir vispār muļķīgi uztraukties par valodas iekonservēšanu. Uztrauksimies par to, vai latviešu valoda pastāvēs, un priecāsimies par katru latvieti, vai nelatvieti, kas cenšas runāt latviski, vienalga kādā dialektā jeb ar kādu izrunu!

"Protams, ir daudz vieglāk tagad nekā bija trimdas gados: mums ir internets, diski, filmas, grāmatas un avīzes;" === Katrai medaļai (arī šai) ir divas puses: jā, tagad, trešā viļņa emigrācijai, tas viss, ko Jūs uzskaitījāt, ir. (Lai gan arī bēgļu laikā mītneszemēs bija gan grāmatas, gan avīzes, taču iegūstamās informācijas apjoms šodien, protams, ir nesalīdzināmi lielāks.) Tikai neaizmirstiet, lūdzu, arī medaļas otru pusi: brīvvalasts paaudze, svešumā dodoties, aizveda sev līdzi mīlestību uz Latviju un kopības sajūtu. Pajautājiet saviem vecākiem: cik darba un līdzekļu tika ziedots, lai saglabātu šo tēvzemi sevī un nākamajā paaudzē! Trešajam emegrācijas vilnim tā visa nav. Līdz ar to neizbēgams - skarbs, bet reāls - secinājums: asimilācija notiks vai nu pirmajā, vai otrajā paaudzē.

Ditin,tev taisniba. Liekezi.

Tie valodnieki vispār nav nevienam vajadzīgi,tikai lieki naudu tērē.Kas gribēs runāt latviski,tas to arī darīs,lai kurā Valsti atrastos.Saražojuši visādas valodas inspekcijas un pārējās muļķības.

Esmu latviete dzimusi Kanadā. Ar katru valodu, ko cilvēks prot, viņš ķļūst bagātāks. Ir jau skaisti, kad valoda rit raiti un pareizi, bet ir arī labi, ka vienkārši varam sazināties un sarunāties, pat kļūdaini. Vajadzētu novērtēt to, ka cilvēks, dzīvojot ārpus Latvijas, tomēr cenšas uzturēt savu tēva valodu. Protams, ir daudz vieglāk tagad nekā bija trimdas gados: mums ir internets, diski, filmas, grāmatas un avīzes; tautieši izbrauc jeb ciemojas no Latvijas un draudzējās ar ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem un māca mūsu bērnus latviešu skolās. Esmu pieredzējusi, ka Latvijas latviešiem nav grūti saprast mūsu “iekonservēto” valodu, kad mēs runājam par “sanāksmēm”, nevis ´´mītiņiem´”, jeb par “vadoņiem”, nevis “līderiem”. Ceru, ka Latvijā dzimušie latvieši vēl var saprast mūsu “vecos” latviešu vārdus. (.... nupat ar meitu iesākām lasīt “Mērnieku laikus”.... tur nu gan ir “iekonservētā” valoda!)

* „apziņa, ka emigrācija notikusi piespiedu kārtā” * „bija izplatīts uzskats par to, ka dzimtā valoda tikusi "sabojāta".”, - - - - Ko tu diers, Valdman! Vai tu esi komūnismā skolots mankurts, bez kādas jēgas par Latvijas vēsturi? 1944. gadā latvieši (mani ieskaitot) atstāja savu dzimteni kā polītiski bēgļi, glābdami savu dzīvibu no Staļina slepkavām. Kas attiecās uz latviešu valodu okupācijas laikā, tā tika apzināti korumpēta lai to tuvinātu krievu valodai.

kur ir problēma?

brīvprātīgā emigrācijā devušies savu valodu necentīsies saglabāt, ja vien neplānos atgriezties Latvijā. .

Skatos, ka tev ir īpašas attiecības ar valodu...

valoda pirmkārt ir sazinsanasās komunikacijas līdzeklis un pēc tam dalļa no kultūras/kaut vai estrāde un izpild'tāju lietotā valoda/ bet te Latvijā vienai daļai kas ir bijuši slaist apgūt val;odas nu ir tas jājamais zirdziņš ,paņemiet brivvalsti līdz 40 gadam kaut cik intelegenti cilvēki parvaldija vairākas ,pat līdz4-5 valodām ,tagad savu ,,neatkārtojamo,, un nasing spesl līmeni angļu ja krievu tad nedrīkst un protams iedresēti uz dažām frāzēm ja grib kaut ko iesmērēt turistam prasīt lai sveša zemēs nu turētu to valodu kā bibeli-neizdosies jo viņi ir padzītie

katram - brīva izvēle: runājiet kaut suahili. Bet jāatzīst, ka man ir cita diagnoze: Latvijā esot, runāju tikai valsts valodā, svešvalodās - vienīgi ar tūristiem (kas parasti Rīgā meklē kādu objektu), taču, kad pārbraucu pāri kādai no manas valsts robežām, svešvalodas - kā par brīnumu - atkal brīvi uzgulst mēlei. Tā ka - lai peroties "arturam" viegls gars!

Raidījumā 100 gramu kultūras par latviešu emigrāciju izskanāja tāda atziņa, ka ģimenēs jaunā paaudze pieprasa runāšanu normālā (angļu) valodā.

juusu pershanaas ap latvieshu valodu liek man par spiiti runaat krieviski kad es braucu uz latviju.

Es arī neprognozēju tādu muļķību, proti, ka valoda varētu iekonservēties! Neesmu valodnieks!