VK norāda uz sistēmas nesakārtotību, jo nav noteikta konkrēta kārtība, kādā ir jāveic finansējuma plānošana un uzskaite vienlaicīgi notiekošām vēlēšanām, kuras tiek finansētas no dažādiem budžetiem, kā, piemēram, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas.
Šādas kārtības neesamība rada iespēju, ka finanšu līdzekļi tiek izlietoti neefektīvi un vēlēšanu rīkošanas izmaksas ir lielākas nekā būtu nepieciešams, saka VK. Lai arī ir iespējams noteikt, cik daudz naudas no valsts budžeta tiek tērēts pašvaldību vēlēšanu rīkošanai, VK norāda, ka normatīvie akti neparedz apkopot informāciju par tajās izlietotajiem līdzekļiem no pašvaldību budžetiem. Tā rezultātā nav iespējams apgalvot, ka reālās vēlēšanu izmaksas ir caurskatāmas un atbilstošas.
Pastāv risks, ka 85 gadījumos, slēdzot uzņēmumu līgumus gan ar štata, gan ar ārštata darbiniekiem, finanšu līdzekļi Ls 59 030 apmērā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai nav izlietoti efektīvi. VK konstatēja, ka noslēgtajos līgumos nav izsekojami faktiski paveiktie darbi, to specifika un apjoms, jo līgumu nosacījumi ir vispārīgi.
VK jau iepriekšējā finanšu revīzijā konstatēja, ka 2008.gadā sarīkotajās tautas nobalsošanās vēlēšanu komisiju uzņēmumu līgumu slēgšanas un darba samaksas sistēma nav caurskatāma un uzdeva CVK to novērst. Lai 2010.gada Saeimas vēlēšanu finansējuma izlietojums būtu caurskatāms, ir būtiski konstatētos trūkumus novērst līdz 2010.gada 1.augustam, sakārtojot uzņēmumu līgumu slēgšanu un darba samaksas sistēmu, uzsver VK.