Vējonis intervijā aģentūrai BNS teica, ka Latvijā būtu jāaizliedz audzēt ģenētiski modificētus augus, jo Latvijas ekosistēma ir unikāla un jutīga un ģenētiski modificētu augu lauku ierīkošana tai kaitē. Pašlaik gan ne visas pašvaldības ir gatavas no tā atteikties. Tāpēc vides ministrs liek cerības uz Eiropas Savienības līmenī sāktajām diskusijām par to, ka katrai dalībvalstij vajadzētu ļaut pašai pieņemt lēmumu par ģenētiski modificēto augu audzēšanas atļaušanu vai aizliegumu.
"Ļoti ceru, ka pašvaldības līdz galam izmantos tās tiesības, ko izstrādājusi Vides ministrija, dodot tiesības savu teritoriju noteikt brīvu no ģenētiski modificētajiem organismiem. Taču, vai no tiem brīva būs visa Latvija, - jācer, ka būs. Ne visas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu no tiem atbrīvot savu teritoriju," sacīja Vējonis.
"Esmu pārliecināts, ka Latvijā nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams audzēt ģenētiski modificētus augus, jo Latvijas teritorija ir maza un jebkāda šādu lauku ierīkošana varētu sagraut dabisko līdzsvaru. Turklāt mēs nekad nespēsim būtiski ieiet pasaules tirgū ar produkciju, kas ražota, izmantojot ĢMO, jo tas ir milzīgs, piesātināts tirgus. Latvijas unikalitāte ir zaļa valsts, piedāvājot tirgū bioloģisko produkciju, pēc kuras pieprasījums pieaug," klāstīja vides ministrs.
Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik jau pasaulē pārtikā plaši izmanto arī šādi audzētus rīsus un rapsi. Patlaban Eiropas Savienībā atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas un kartupeļu šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu to administratīvajā teritorijā.
Pašlaik Latvijā no ĢMO kultūraugu audzēšanas atteikušies 95 no 118 novadiem Latvijā, vēl trijos novados nākamajā gadā noteikti termiņi, kad tie atteiksies no ĢMO.