Arī ar tās līderi Solvitu Āboltiņu ietekmes ziņā reti kurš politiķis vēl var konkurēt, ja nerunā par premjeru Valdi Dombrovski, kuram ir arī liels sabiedrības atbalsts. Viens no viņiem 26. novembrī paredzētajā Vienotības kongresā varētu kļūt par partijas līderi. Tā ir dibināta uz Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai bāzes. Paredzams, ka vienotā partija tiks reģistrēta 15. novembrī, tās pirmajā kongresā triju politisko spēku delegātu skaits varētu būt līdzīgs, nodrošinot arī visu triju partiju pārstāvniecību valdē.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete domā, ka par līderi vajadzētu kļūt V. Dombrovskim, jo - lai Vienotība nostiprinātos kā ietekmīgs politiskais spēks ilgtermiņā, ir svarīgi, lai tās priekšsēdētājam ir liels atbalsts sabiedrībā. S. Kalniete atgādināja, ka valdības veidošanā V. Dombrovskim, kuram arī starptautiski ir laba reputācija, bija dotas lielas pilnvaras un šoreiz viņš arī pats novadīja valdības veidošanas sarunas, kas bijušas vienas no grūtākajām vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Ir cilvēki, kas domā, ka S. Āboltiņa kā līdere varētu veltīt vairāk laika partijas vadītājas pienākumiem. Lielu to daļu gan uzņemsies ģenerālsekretārs. Uz šo posteni būs izsludināts konkurss, kurā plāno pieteikties arī bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars - viņš reiz jau tandēmā ar S. Āboltiņu ir izvedis partiju no krīzes pēc šķelšanās un līderu iekšējām nesaskaņām. S. Āboltiņa ir gatava pretendēt uz priekšsēža amatu, bet uzsver, ka to izšķirs kongress, taču viņa ir pārliecināta, ka līdera izvēle nesaskaņas neradīs. Viņa piebilda: "Mēs ar Valdi nekonkurējam - mums katram ir sava kompetence." S. Kalniete domā, ka abi potenciālie valdes priekšsēži varētu savstarpēji vienoties, bet viņa kongresā balsošot par to kandidātu, kuru izvirzīs valde, jo "tagad nav svarīgāka uzdevuma kā saglabāt partijas vienotību". Viņasprāt, Vienotība ir jaunā kvalitātē un ārkārtas vēlēšanas to saliedēja.
Vienotība uzskatāma par Saeimas ārkārtas vēlēšanu ieguvēju, jo tā ir saglabājusi arī divus augstākos amatus valstī - premjera posteni V. Dombrovskim un S. Āboltiņai iespēju palikt Saeimas priekšsēdei. Tas gan tika pretrunīgi vērtēts, jo koalīcija bija vienojusies šo amatu atvēlēt Zatlera Reformu partijai. Šķelšanos ZRP dienu pirms Saeimas sanākšanas vairāki Vienotības cilvēki izmantoja kā argumentu, lai koalīcijas vienošanos pārkāptu. Jānis Reirs atklāti atzina, ka ir balsojis pret Valdi Zatleru. Tam gan var būt arī personiski iemesli, jo J. Reira dzīvesbiedre Gunda Reire ir Saeimas priekšsēdes biroja vadītāja, kas viņa nebūtu, ja amatu pārņemtu V. Zatlers. Vienotība, iespējams, neiegūtu augsto posteni Saeimā, ja pa šiem gadiem pieredzējušie politiķi nebūtu apguvuši arī Latvijā raksturīgo konkurentu vai pat partneru politisko apspēlēšanu, no kā Jaunais laiks savulaik cieta pats.
Visu rakstu lasiet sestdienas laikrakstā Diena!