Vēlreiz par atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Elektroenerģijas cenu pieaugums samazinās Latvijas produkcijas konkurētspēju, tādējādi pasliktinot uzņēmēju jau tā kritisko stāvokli. Taču tā ir tikai viena noteikumu puse – tie faktiski padara neīstenojamas tautsaimniecībai tik svarīgās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (EAPN). To galvenais mērķis ir maksimāli, izmantojot vietējo biomasu (mazvērtīgo koksni), līdz 2016.gadam panākt 100% elektroenerģijas pašnodrošinājumu. Noteikumu projektā ar biomasu saražotajai elektroenerģijai paredzēta zemāka kvota kā ar vēju un biogāzi saražotajai - tikai 4,97 % jeb aptuveni 0,35 TWh no kopējās valsts patēriņa bilances. Tas nozīmē, ka Latvijas lielākajās pilsētās biomasas koģenerāciju celtniecībai nepietiek kvotu, nerunājot par ogļu-koksnes kondensācijas stacijas būvi Liepājā. Ja atkrīt Liepājas ogļu-koksnes elektrostacijas būve, tad valsts elektroenerģijas pašnodrošinājumam mūsu valdība visticamāk pieņems lēmumu par otras 400 MW gāzes turbīnas uzstādīšanu Rīgas TEC-2. Tas būs dārgas elektroenerģijas «pašnodrošinājums», ar gāzesvada krānu Krievijā.Elektroenerģijas izstrādei ar biomasu (0,35 TWh) nepieciešami tikai aptuveni 0,7 milj. kurināmās koksnes. Latvija gadā eksportē vairāk nekā 2 milj. m3 kurināmo koksni, 2,5-3,0 milj. m3 papīrmalkas, kuras cena ir nokritusi līdz malkas cenai. Netiek izmantoti vairāk nekā 2 milj. m3 zaļās šķeldas (zaru, galotņu, krūmāju koksnes), nerunājot par ātraudzīgās apses, miežabrāļa, celmu u.c. biomasas resursiem.Lai stimulētu Latvijas lielāko eksporta nozari kokrūpniecību un mežsaimniecību, ir jānodrošina vismaz 2,5 milj. m3 garantēts mazvērtīgās koksnes noiets ar ilgtermiņā prognozējamu cenu. Ar 2,5 milj. m3 koksnes var saražot aptuveni 17% vai 1,2 TWh no valstī patērētās elektroenerģijas un apmēram 3,6 TWh siltumenerģijas, kā arī samazināt gāzes importu par gandrīz 30%. Ar kurināmo koksni saražotā enerģija būs par 25-30% lētāka nekā ar gāzi ražotā. Kurināmās koksnes izmantošana enerģijas ražošanā radīs jaunas darba vietas.Ko darīt?1) Lielāko pilsētu gāzes iekārtu siltumapgāde jānomaina ar biomasas koģenerāciju ražoto siltumenerģiju.2) Liepājā jāceļ ogļu-koksnes kondensācijas stacija, kurā koksnes kurināmā daļa būtu 10-30% no kopējā kurināmā patēriņa.3) Noteikumu lēmumi ir pārāk svarīgi visas Latvijas ekonomikas attīstībai, tāpēc zem tiem ir jāparakstās visiem 100 «tautas kalpiem».4) Ir jāpārskata ar AER saražotās elektroenerģijas kvotas, paredzot ar kurināmo koksni saražotajai elektroenerģijai prioritāti.5) Katra AER veida kvotai jānosaka valstij draudzīga sākumcena, kvotu sadalei jārīko izsoles ar lejupejošu soli.**Jānis Zalāns, Ivars Klagišs, Āris Liepiņš, Vilnis Rozentāls**, inženieri enerģētiķi