Vērienīga reliģiska pasākuma reklāmai izmanto Raimonda Paula vārdu

Raimonds Pauls ir pārsteigts, ka minēts pats pirmais mākslinieku sarakstā. «Tas ir mārketinga gājiens. Man piedāvāja ar kori un solistu Jāni Kurševu kopā uzspēlēt, parādīja notis, un man nekas nav pretī, bet tas nav saistīts ar maniem reliģiskajiem uzskatiem. Es jau vispār esmu no tiem, kas pie ugunskuriem ar mietiem un cirvjiem – no dievturiem! Nedomāju, ka no tā sacelsies tāds ļembasts,» izteicās R.Pauls, kurš pret šādu sava vārda izmantošanu izturoties ar vieglu smaidu.

No Latvijas mūziķiem festivālā vēl solījuši uzstāties Ieva Akurātere, Ingus Pētersons, Artis Gāga un Latvijas trīs tenori – Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs un Nauris Puntulis. Būs iespēja dzirdēt arī Valdi Indrišonoku ar grupu, ansambli Vēstniecība, simfonisko orķestri un Rīgas Gospelkori, kuru vada Railī Orrava un Jānis Maslovskis.

Festivāla kopkorī pieteikušies dziedāt vairāk nekā 800 koristu, pastāstīja Cerības festivāla Komunikācijas komitejas vadītāja Līsa Borisenko. Viņa neslēpj, ka Raimonda Paula vārds informācijā par festivālu minēts pirmais tieši viņa atpazīstamības un popularitātes dēļ: «Kad es biju maza meitene un dzīvoju Igaunijā, man ar Latviju saistījās divi vārdi – Rīga un Pauls.» Igaunijā šāds kristiešu pasākums pulcējis 30 000 cilvēku, un šogad tiek cerēts uz vismaz tikpat skatītājiem. Pasākumi notiks Arēnā Rīga un būs bez maksas. Pasākumam tiks nodrošināts tulkojums gan zīmju valodā, gan krievu, lietuviešu un igauņu valodā, un no Lietuvas un Igaunijas tiks organizēti autobusi ar dalībniekiem.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvis Ivars Kupcis norādīja, ka LELB ir aktīvi iesaistījusies pasākuma rīkošanā, arhibīskaps Jānis Vanags piedalās arī vienā no vadības grupām. Lai arī luterāņu baznīcai šāda mēroga festivāli nav raksturīgi, tas būšot starpkonfesionāls sarīkojums, un luterāņu draudzes tiekot mudinātas tajā piedalīties. «Ja cilvēks, kurš atnāk uz šo pasākumu, sadzird ko vērtīgu sev un viņam rodas vēlēšanās uzzināt, ko vairāk, tad ir iespēja interesēties pie konkrētu draudžu pārstāvjiem, un draudzes ir aicinātas uzrunāt šādus cilvēkus,» izteicās I.Kupcis.