Nepilnos 10 gados kopš ASV armijas nosūtīšanas uz Afganistānu, kam sekoja pārējie NATO sabiedrotie un citas partnervalstis, ir paveikts milzīgs darbs. Ieguldīti prāvi līdzekļi, un ziedotas cilvēku dzīvības, taču misijai galu kā neredz, tā neredz.
Par visām pozitīvajām pārmaiņām mums ir viens, bet afgāņu vairākumam tomēr visai atšķirīgs viedoklis. Ja afgānis nevēlas skolas atvēršanu savā ciematā, pat ja tā ir uzbūvēta, neviens viņu nespēs par to pārliecināt. Cīņa par varu lielākos un mazākos reģionos, pieņemot vai noraidot pakļaušanos centrālajai varai, izvēloties vienus sabiedrotos, bet ar citiem sākot karu, - tāda ir patiesā šīsdienas realitāte Afganistānā. Tie ir apstākļi, kādos jāorientējas ASV vadītajai koalīcijai, plānojot savus tuvākos un tālākos darbus. Diemžēl tas atstāj vietu bažām un nepatīkamām pārdomām, vai patiesi šeit izdevies sasniegt kaut ko īsti pozitīvu.
Latvijas armijas kontingents darbojas relatīvi mierīgajos Afganistānas ziemeļos, taču arī šis reģions par tādu sen vairs nav uzskatāms. Tikai pusotra gada laikā ievērojami pieaudzis nemierīgo teritoriju skaits Fārjābas provincē. Ielejas, kurās latviešu karavīri kādreiz pavisam mierīgi devās iekšā vaļējās apvidus mašīnās, tagad vairs nav drošas pat visai spēcīgām bruņumašīnās sēdošām vienībām. Tur ievērojami spēcīgāki kļuvuši gan talibi, gan arī citi vienkārši krimināli grupējumi. Ja vietējais mulla iebilst pret skolas atvēršanu meitenēm, viņām jāpaliek mājās.
Militārās pretošanās pieaugums liek rīkoties ar atbilstošu spēku, un arī Fārjābas provincē smagākos pienākumus tagad uzņēmušies amerikāņi. Viņi atšķirībā no daudziem sabiedrotajiem - arī norvēģiem, kuru vienības sastāvā iekļauti latviešu karavīri, - darbojas atbilstoši kara realitātei. Tas nekas, ja kaujas situācijā ap 20 talibu paslēpjas kādas lauku skoliņas ēkā, amerikāņi pieņem lēmumu un to iznīcina. Arī uzmet pustonnu smagu bumbu uz galvas vienam pašam nemierniekam. Precīza izpratne par kara situāciju un atbilstošu ieroču lietošanu. Karš prasa adekvātu rīcību, bet tā neizskaidro afgāņu sabiedrības patieso noskaņojumu un vēlmes. Ir pienācis laiks atbildēt uz jautājumu, cik ilgi un kādu stratēģisku mērķu vārdā esam gatavi atrasties Afganistānā, jo pašreizējā situācija prasa jaunus paskaidrojumus.