Absolūtais vairākums Vienotības frakcijas deputātu vēlas veidot koalīciju kopā ar Zatlera reformu partiju (ZRP) un nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), bet šī iecere pagaidām nav realizējama ZRP nostājas dēļ, kas nacionālās apvienības vietā valdībā labāk vēlas redzēt Saskaņas centru (SC).
SC iesaistīšana koalīcijā neesot absolūti pieņemama lielākajai daļas Vienotības, jo draud ar politiskā spēka šķelšanos. Savukārt publiski pagaidām neviens Vienotības pārstāvis nav oficiāli apstiprinājis, ka pie šāda varianta būtu gatavs palikt opozīcijā, kas arī labu nākotni šim politiskajam spēkam nesola.
Patlaban Vienotība oficiāli piedāvājusi izveidot "nacionālās saliedēšanās" koalīciju, kurā starp četrām partijām būtu abi ideoloģiskie pretinieki - SC un VL-TB/LNNK. Tiek apspriests arī modelis "2+2", kad ZRP un Vienotība veidotu mazākuma valdību, bet ar nacionālo apvienību un SC tiktu slēgti sadarbības līgumi. Tiesa gan, daudzi šādu modeli uzskata par diezgan nereālu, arī SC un nacionālā apvienība, tāpēc pastāv iespēja, ka koalīcijas sarunas nonāk pilnīgā strupceļā.
Vienotības biedri patlaban esot ļoti kareivīgi noskaņoti, koalīcijas sarunas uztverot ļoti emocionāli un par racionāliem argumentiem domāt spējot diezgan maz. Jautājums par iespējamo palikšanu opozīcijā neesot nopietni apspriests un pagaidām palicis neatbildēts. Kā galvenais pretinieks palikšanai ārpus valdības esot tieši premjers Valdis Dombrovskis, kurš ļoti vēloties pabeigt iesāktās reformas, informēja avoti Vienotībā.
Aģentūras LETA aptaujātie Vienotības deputāti pagaidām bija diezgan izvairīgi atbildēs ar iespējamo tālāko rīcību, ja valdībā tomēr tiek iekļauta SC, bet nav pārstāvēta VL-TB/LNNK. Tika pausti uzskati, ka jādara viss iespējamais, lai kaut kas tāds nenotiktu, ka tādā gadījumā būtu jālemj kopīgi un tamlīdzīgi.
Vienotības deputāte Ilma Čepāne izteicās, ka uz jautājumu par savu iespējamo tālāko rīcību neatbildēs, kamēr nebūšot zināms skaidrs risinājums. Kamēr neesot zināms, kas notiks, ar zīlēšanu nevajadzētu nodarboties, norādīja politiķe.
Deputāte Ilze Viņķele skaidroja, ka pie katras jaunas situācijas par tālāko rīcību būs jālemj valdei, tāpēc pirms tam esot grūti ko pateikt. Arī Vienotības politiķe Ina Druviete neatbildēja, vai būtu gatava palikt opozīcijā, jo atsevišķa rīcība tad tiktu pacelta pāri partiju sadarbības principiem.
"Nevaru atbildēt, par to lems Vienotības valde un dome. Mani opozīcija absolūti nebiedē, bet ir jādomā, kā tiks izpildītas ekonomiskās reformas, par kurām atbildību uzņēmusies Vienotība," atzina deputāts Aleksejs Loskutovs.
Vienotības politiķis Ainars Latkovskis norādīja, ka cerot uz to labāko un ka tiks izvēlēts Vienotību apmierinošs koalīcijas modelis, tāpēc par tādu variantu kā palikšana opozīcijā patlaban nedomājot.
Kā ziņots, pēc ZRP, Vienotības un nacionālās apvienības šodienas trīspusējām sarunām lielākus skaidrību par iespējamās koalīcijas aprisēm politiķi neviesa.
Pagaidām turpināsies sarunas par četru partiju koalīcijas izveidošanu. Rīt, 6.oktobrī, plkst.9 paredzēta ZRP un Vienotības tikšanās ar SC, bet plkst.16 ZRP un Vienotība divatā izvērtēs šo trīspusējo sarunu rezultātus. "Strādājam pie tā, lai atrastu risinājumus, kas apmierina visus politiskos spēkus," skaidroja premjers.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņs konkrētus un ļoti skaidrus risinājumus attiecībā uz nākamo koalīciju cer sagaidīt līdz pirmdienas, 10.oktobra, vakaram, lai būtu zināms, kā tālāk rīkoties.
Pēc pirmdienas dažādajiem pavērsieniem koalīcijas sarunās un politisko spēku savstarpējiem apvainojumiem vakar jaunās valdības veidošanas procesā bija vērojams relatīvs klusums. Vakar nebija nekādu oficiālu politisko pārstāvju tikšanos un nebija manāmi arī gandrīz nekādi paziņojumi plašsaziņas līdzekļiem. Neoficiālas politisko spēku konsultācijas gan notiek visu laiku jau kopš Saeimas vēlēšanām.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, Vienotība - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.