Viedokli, ka referendums ir antikonstitucionāls un Satversmes tiesai tas būtu jāatceļ vai jāaptur, aizstāvēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. "Maskas ir kritušas, un arī mūsu rozā brilles ir jānoņem," paziņoja Čepāne un aicināja rast atbildi uz jautājumu, "vai Satversmē ir tikai burts vai arī gars".
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pauda viedokli, ka likumā par tautas nobalsošanu un likumprojekta ierosināšanu vajadzētu skaidri noteikt, par kādiem jautājumiem referendumu nedrīkstētu rīkot, ja tas neatbilst Satversmes 1.pantam. Tajā teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika".
Čepāne noraidīja izskanējušos pārmetumus, ka iesniegums par referenduma par krievu valodas likumības apstrīdēšanu iesniegts novēloti. Čepāne norādīja, ka procesuāli tas kļuva iespējams tikai no 20.decembra, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš iesniedza savāktos 187 378 parakstus Saeimā, pievienojot iesniegumam vēstuli, kurā norāda uz referenduma, iespējams, antikonstitucionālo raksturu.
Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) pauda viedokli, ka "būtu slikti, ja referendums tiktu apturēts". Judins norādīja, ka parakstu vācēji par referendumu rīkojās likumīgi, bet Saeimas deputātu mēģinājums "apturēt vilcienu" ir novēlots, un savu viedokli par šo referendumu nāksies formulēt ne tikai Satversmes tiesai, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
Savukārt Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V) atzinās, ka viņu biedē, kas notiks pēc referenduma, kad sāksies "bļaustīšanās" par to, kurš ir uzvarējis, kurš - zaudējis. Loskutovs arī uzsvēra, ka pēc referenduma visiem kopā vien būs jādzīvo, un neviens projām nebrauks, ja vien to nepiespiedīs ekonomiskā situācija.
Jau ziņots, ka šodien notiek partijas Vienotība domes sēde, kurā apspriež gaidāmo referendumu par Satversmes grozījumiem.
Tautas nobalsošana par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu Latvijā notiks 18.februārī. Balsošanas biļetenā uzrakstītais jautājums būs: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"
Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.