«Šis balsojums mani diemžēl nepārsteidz un bija visnotaļ paredzams. Varbūt vienīgi pārsteidza nekaunība, ar kādu dažas partijas liekulīgi teicās atbalstām Maizīša kunga kandidatūru, kur bija skaidri sagaidāms, ka slēgtā balsojumā viņu partija balsos pret,» eksprezidentes viedokli pauda viņas pārstāve Daina Lasmane.
Eksprezidente iepriekš arī nāca klajā ar ierosmi, balsojot par Maizīti, noteikt atklātu balsojumu Saeimā.
«Mana vēlme būtu, ka, ņemot vērā šā jautājuma jutīgumu, Saeima varētu ļoti cēli izlemt to darīt atklāta balsojuma veidā. Ņemot vērā, ka tuvojas vēlēšanas, tas būtu viens veids, kā parādīt tautai, kur katrs stāv,» sacīja eksprezidente.
Politiķu vēlme atbrīvoties no Maizīša bija lielāka nekā bailes tikt neievēlētiem, taču, iespējams, viņi paļaujas uz to, ka tautas atmiņa ir ļoti īsa - tikai divi, trīs mēneši, Dienai saka Dmitrijs Petrenko, Politika.lv galvenais redaktors.
Viņam Saeimas deputātu aizklātais balsojums, kur vairākums nobalsoja pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšanu uz trešo termiņu, neesot bijis pārsteigums, par to jau liecinājis balsojums, kas bija pirms tam - par to, ka balsošanai jānotiek aizklāti. "Vajadzētu rūpīgi tikai paskatīties, kuri cilvēki balsoja par to, lai balsojums būtu aizklāts," saka D.Petrenko.
Viņš teic - šāda izvēle parāda politiskās kultūras trūkumu publiskajā telpā. No vienas puses, deputāti cenšoties savu vēlētāju priekšā izskatīties ļoti labi, tādēļ viņiem publiski stāstījuši, ka J.Maizīti atbalstīs, taču kolīdz viņiem ir iespēja "kaut ko izdarīt zem segas", tā viņi to arī izdara.
Politika.lv galvenais redaktors arī norāda - citās valstīs, kur ir attīstīta demokrātija, šādus lēmumus nevarētu pieņemt aizklātā balsojumā, kāds būtu pieļaujams tikai ļoti retos gadījumos.
Partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka balsojums pret J.Maizīša kandidatūru norāda uz neatslābstošu prokuratūras cīņu pret korupciju, kas dažiem politiskajiem spēkiem, atsevišķām personām rada šķēršļus un būtiskas neērtības.
«Šodienas balsojums Saeimā nozīmē, ka tie, kas pirms trīs gadiem īstenoja uzbrukumu Latvijas valsts drošības likumiem, savas ieceres novājināt Latvijas valsts pārvaldi joprojām nav atmetuši,» saka Ģ.V.Kristovskis.
Politiķis uzskata, ka šie notikumi norāda, ka nepieciešams mainīt ģenerālprokurora apstiprināšanas kārtību. «Valsts tiesiskuma nodrošināšanai ir būtiski, lai šo amatpersonu apstiprinātu ar atklātu, nevis aizklātu balsojumu. Sabiedrībai ir jāredz, kāda ir viņu ievēlēto deputātu nostāja,» saka politiķis.
Augstākās tiesas (AT) senators Andris Guļāns, komentējot negatīvo Saeimas balsojumu par Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā, paziņojis, ka Saeimas retorika pirms balsojuma un balsojuma rezultāts liecina, ka Saeimas deputātu vārdi nesaskan ar darbiem.
"Saeimas balsojums ir apstiprinājis mūsu likumdevēju zemo morāli ētisko līmeni. Šobrīd vairs nav runa par vienas konkrētas amatpersonas ievēlēšanu vai neievēlēšanu, bet par daudz nopietnāku valstisku problēmu – deputātu spēju pieņemt valstiski svarīgus lēmumus. Šķiet, ka daudzi likumi tiek pieņemti ārpus parlamenta sienām un tos pieņem nevis tautas ievēlēti deputāti, bet personas, kam liela ietekme uz parlamentu," vērtē A.Guļāns.
Šīsdienas balsojums Saeimā, aizklātā balsojumā deputātiem nobalsojot pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšanu uz trešo termiņu, liecina par to, ka Latvijā valstiski svarīgi lēmumi tiek pieņemti slēptā veidā, atklāti nediskutējot un neizskaidrojot lēmumu pamatojumu, uzskata Sabiedrība par atklātību Delna.
"Tas, ka deputāti nav izskaidrojuši savu pozīciju, turklāt līdzšinējie argumenti izskanējuši par labu Maizīša kandidatūrai, liek domāt, ka šis lēmums ticis pieskaņots oligarhu interesēm. Jau 2005.gadā bija spēcīga oligarhu organizēta pretkampaņa Maizīša ievēlēšanai uz otro termiņu, kas skaidri parādīja viņu intereses šajā amatā redzēt kādu politiski ietekmējamu kandidātu, nevis neatkarīgu personu," vērtē Delnas direktore Laura Miķelsone.
Šo balsojumu Delna sauc par "politisku atriebību". Organizācijas
ieskatā tas ir mēģinājums bremzēt lielo, ar oligarhiem saistīto,
krimināllietu izmeklēšanu, kas J.Maizīša laikā virzījušās uz priekšu.
Delna arī aicina visus deputātus atklāt savu balsojumu un skaidrot balsojuma argumentus, lai vēlētāji var izdarīt pamatotu izvēli, par ko balsot Saeimas vēlēšanās.
"Maizīša neievēlēšana ģenerālprokurora amatā rada pamatotas bažas tam, ka deputāti valsts augstākā līmeņa amatpersonas ievēl amatos, nevis vērtējot to profesionalitāti un spēju labi strādāt, bet gan balstoties uz šaurām partiju biedru interesēm, kas ietekmīgos amatos vēlas redzēt vājus, nespējīgus un viegli ietekmējamus kandidātus. Maizīša neievēlēšana ir liels zaudējums Latvijas valsts tiesiskai sistēmai. Balsojums apliecina valsts nespēju atrisināt augstākā līmeņa korupcijas jeb valsts nozagšanas problēmu," uzskata L.Miķelsone.
"Jānis Maizītis ir ģenerālprokurors, kurš šo gadu gaitā spējis celt prokuratūras prestižu, nodrošināt neatkarīgu izmeklēšanu, motivēt darbiniekus un organizēt prokuratūras darbu," uzskata Delna. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča lēmums izvirzīt J.Maizīti tās ieskatā norāda uz viņa novērtējumu tiesu sistēmas ietvaros.
(papildināta ar V.Vīķes-Freibergas viedokli)