A. Vilka ieskatā tēriņu griesti ir neadekvāti augsti. To nevēlējās samazināt Saeimas vairākums, tāpat atbalstu neguva ierosinājums ierobežot maksimālo raidlaiku. "Līdz ar to tā situācija faktiski ir tāda pati kā pirms iepriekšējām vēlēšanām - tēriņu griesti ir neadekvāti augsti," secina A. Vilks.
Tajā pašā laikā politiķi var arī nesavākt noteikto tēriņu limitu. "Partijas var kļūt par ķīlniecēm šai ekonomiskajai situācijai, kāda pašlaik ir Latvijā, jo mēs zinām, ka izteikti dažādi minējumi, pieņēmumi par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā," teic A. Vilks. Partijas drīkst finansēt tikai no legāli gūtajiem ienākumiem un gadījumā, ja tos ziedotājam būs grūti pierādīt, problēmas un skaidrošanās būs arī partijām. "To situāciju varbūt kaut kādā mērā var salīdzināt ar deviņdesmitajiem gadiem, kad arī bija vērojams, ka pirms vēlēšanu kampaņām partijas, kurām ir vēlme piesaistīt lielos ziedotājus, biznesā strādājošus cilvēkus, viņiem dažbrīd ir ļoti grūti noziedot finanses partijai pat atļautā limita ietvaros, tāpēc, ka viņi šo naudu nav oficiāli uzskaitījuši, nav par to maksājuši nodokļus. Un tad tiek meklēti dažādi varianti, kā, piemēram, starpnieki, vai citi varianti, kas, protams, uzliek papildus riskus pašām partijām," teic A. Vilks.
Viņš arī mierina, ka nesaskaņas KNAB par iecerētajām reformām netraucēs un neietekmēs priekšvēlēšanu kampaņas uzraudzību.