90. gados arī Igaunijas parlaments bija gana saskaldīts starp labēji centriskām partijām, bet lēmumi vienmēr tika panākti”.“To garu, kāds ir Igaunijā, es Latvijā diemžēl nesajūtu. Jo mums aizvien ir vēlme izpatikt sabiedrībai, tautai, vēlētājiem”, piebilst A.Vilks.Viņš uzskata, ka situācija varētu mainīties tad, kad sabiedrība būs vairāk motivēta: “Līdzīgi kā ar zobārstu – cilvēks apzināti izvēlas sāpes, jo zina, ko ar tām iegūs. Līdzīgi kā pašlaik ar ekonomikas atlabšanu – to pašreiz izjūt tie, kas šo procesu saprot vai arī strādā attiecīgajās nozarēs, kur jau ir atdeve. Tāpat ar reformām – jo vairāk cilvēku tās sajutīs un tās tiks izskaidrotas, jo lielāka ticība viņiem būs, jo labāk tas process arī aizietu. Bet kamēr nav sabiedrības izpratnes un arī spiediena, tikmēr daļa politiķu vilcinās spert šādus soļus. Nedari neko, un būsi labais. Tas ir tas sliktākais. Igauņi nebaidījās riskēt. Gāja karsti, bet viņiem nebija tik izteikta skatiena atpakaļ: ko tad teiks vēlētāji.”
Vilks: Latvijā valda pārāk liela vēlme izpatikt vēlētājiem
Nepieciešamu reformu veikšanu Latvijā kavē politķu vēlme izpatikt sabiedrībai, tautai un vēlētājiem, intervijā laikrakstam Diena atklāj finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).Ministrs Latvijai pretstata Igaunijas situāciju: “Igaunijā nekad nekur nav bijušas sarkanās līnijas. Ne vien premjera Ansipa laikā, bet arī pirms tam bijusi daudz konstruktīvāka sadarbība.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.