Pēc viņa sniegtās informācijas, krīzes laikā Latvija zaudēja 23% no savas ekonomikas, bet, iestājoties ES, ieguva 33%, tādējādi "sausais atlikums" ir iegūtie 10%.
Vilks pauda viedokli, ka Latvija ir apzinājusies savas kļūdas. Bijis pārāk rožains skatījums par to, kā izskatīsimies ES, un dzīves līmenis bija nesaderīgs ar spējām.
Ministrs norādīja, ka esam iegājuši jaunā attīstības fāzē un ar katru gadu situācija Latvijā uzlabosies.
Viņš arī teica, ka EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta projektu ieviešanas fāze sakrita ar laiku, kad bija ekonomikas kritums, turklāt papildus notika valsts iestāžu reorganizācija, kas arī sarežģīja projektu ieviešanu, jo mainījās to īstenotāji. "Tomēr tikām ar to galā un pildījām saistības," teica ministrs.
Vilks uzsvēra, ka instruments ticis izmantots tajās jomās, kur valstij ilgus gadus būtu jāmeklē līdzekļi un jādomā, vai var to atļauties, tāpēc Latvija to novērtē. Piemēram, veikti uzlabojumi ieslodzījuma vietās, muzejos, līdzekļi novirzīti bērniem ar īpašām vajadzībām, zaļajam dzīvesveidam, nevalstisko organizāciju atbalstam.
Ministrs uzskata, ka arī nākotnē varētu stiprināt šīs pašas jomas. Nākamajā periodā - līdz 2014.gadam - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentam, viņaprāt, būs liela nozīme, jo tas aptver jomas, kur nebūs iespējas novirzīt valsts līdzekļus. Pēc viņa domām, tagad jāizdara secinājumi par iepriekšējo periodu un jāsaprot, ka paveras jaunas iespējas programmas īstenošanā. Viņš ļoti cerīgi skatoties uz situāciju, paredzot, ka Latvija šādus projektus īstenos mērķtiecīgāk un no tiem būs lielāka atdeve.
Vaicāts, vai Latvijai nebūtu jānokaunas, ka pati nespēj investēt tik nozīmīgos sektoros, Vilks pauda viedokli, ka ir daudzas jomas, kurās būtu jānokaunas. Viņa vērtējumā, situācija budžetā būtu daudz labāka, ja būtu godprātīgāka attieksme pret valsti. Ja labāk tiktu maksāti nodokļi, varētu izdarīt vairāk, vērtēja ministrs. Šajā ziņā, viņaprāt, Latvijai vēl jāaug līdz Skandināvijas līmenim.
Viņš sprieda, ka kopš neatkarības atgūšanas nav izdarīta būtiska lieta - nav ticības valstij, un tas ir pārmetums gan politiķiem, gan sabiedrībai. Vilks norādīja, ka Latvija deviņdesmitajos gados zaudēja pusi ekonomikas potenciāla un pašiem grūti tikt galā, taču viņš uzskata, ka agri vai vēlu jāmainās morāles standartam.
Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jāns Grēvstads uzrunā konferencē izteica apbrīnu Latvijai par apņēmību krīzes laikā. Viņaprāt, EEZ un Norvēģijas instrumenta izmantošana dažādiem projektiem ir iespēja attīstīt attiecības starp abām valstīm.
Kā ziņots, kopējais Latvijai pieejamais instrumenta finansējums 2004.-2009.gada periodā bija 35,5 miljoni latu jeb 50,5 miljoni eiro, tai skaitā no EEZ 13,1 miljons latu, no Norvēģijas - 22,4 miljoni latu. Finansējuma apguve noslēdzās 2011.gada aprīļa beigās. Nākamais periods ir no 2009.gada līdz 2014.gadam.