Vilks nākamgad sola ilgi gaidītās strukturālās reformas

gada pasaules lielākās ekonomiskās krīzes, kas lielākā vai mazākā mērā skāra visas pasaules valstis. Globālā finanšu sistēma krīzi ir pārdzīvojusi ievērojami labāk nekā iepriekš tika prognozēts, tomēr saglabājas atsevišķi riski, kas varētu apdraudēt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti,” prognozē ministrs.Atskatoties uz pagājušo gadu, A.Vilks slavē Valda Dombrovska (Vienotība) pirmās valdības paveikto: “Šajā laikā tika nodrošināta valsts maksātspēja, saglabāta finanšu stabilitāte un atjaunota finanšu tirgu uzticība Latvijas Republikai. Turpinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanu ar mērķi līdz 2012. gadam to samazināt zem 3 % no IKP, 2010. gada budžets tika pieņemts ar deficītu 8,5 % no IKP, kas nozīmēja fiskālo konsolidāciju gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā par 507 miljoniem latu jeb 4,3 % no IKP apmērā.Viņš arī uzsver, ka “iepriekš tika prognozēts, ka arī 2010. gadā IKP turpinās samazināties, tomēr jau kopš šī gada sākuma Latvijas ekonomikā bija vērojamas pirmās stabilizēšanās pazīmes. Tā 2010. gada pirmajā ceturksnī IKP pieauguma tempi pret iepriekšējo ceturksni jau uzrādīja nelielu ekonomikas izaugsmi (0,9%), lai gan gada griezumā tautsaimniecības izaugsme vēl joprojām bija negatīva. Sākotnēji pozitīvo pārmaiņu pamatā bija rūpniecības izlaides un eksporta apjomu straujais pieaugums konkurētspējas uzlabošanās dēļ, bet negatīvu efektu uz IKP izaugsmi radīja būvniecības un pakalpojumu sektors. Lai arī pieauguma tempi nebija strauji, tomēr tie norādīja uz stabilu pakāpenisku ekonomikas atlabšanu.”Ministrs norāda, ka 2010.gada otrajā ceturksnī galvenais izaugsmi veicinošais pēks bijis eksporta pieaugums, kas atstājis aizvien lielāku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Viņš arī piebilst, ka “patēriņa cenas svārstās atbilstoši tirgus stāvoklim, un 2010. gadā novērotā pāreja no deflācijas uz mērenu inflāciju neapšaubāmi ir pozitīvs signāls, kas norāda uz tirgus pakāpenisko atkopšanos.”Runājot par nākamo gadu, A.Vilks paredz, ka ekonomikas izaugsme būs ļoti atkarīga no investīciju pieauguma Latvijas tautsaimniecībā un uzsver, ka eiro ieviešana Igaunijā esot nozīmīgs panākums Baltijā. “Tas būs labs pamats reģiona ekonomiskai izaugsmei ilgtermiņā, kā arī stimuls Latvijai sabalansēt savu budžetu, lai tuvākajā nākotnē pievienotos eirozonai. Mums ir svarīgi atminēties, ka iestāšanās eirozonā ir iespējama, ja tiek izpildīti noteiktie kritēriji, un Latvijā ir ceļā, lai to paveiktu līdz 2014. gadam. Tāpēc skaidra valdības virzība uz maksimāli sabalansētu budžetu, cenu stabilitāti un saprātīgu valsts aizņemšanos ir nevis mērķis, bet līdzeklis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stabilitātei un attīstībai,” stāsta ministrs.Viņš arī domājot, ka 2010. gads bijis pēdējais, kad palielināti patēriņa nodokļi, jo turpmāk, valdībai strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, būtu jāsamazina darba spēka nodokļi, kā arī jāpilnveido nekustāmā īpašuma nodoklis un jāreform kadastrālā novērtējuma sistēma.“Nākošajos gados Latvijas tautsaimniecībā jau ir sagaidāma mērena izaugsme 3-4 % līmenī, ko noteiks pakāpeniska iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka straujāku izaugsmi kavē joprojām zemais investīciju līmenis valsts ekonomikā,” skairo ministrs.“Kā vienu no būtiskiem aspektiem gribu vēlreiz uzvērt, ka 2011. gada valsts budžets ir vērsts uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Ceturtā daļa no šī budžeta ir attīstības daļa – nākamā  gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai,” uzsver ministrs.Jāatgādina, ka nesen Valsts kontrole pēc revīzijas kritizēja Finanšu ministrijas veikto ES fondu izlietojuma uzraudzību, norādot ka neefektīvi un neekonomiski izlietoti vairāki miljoni latu.