Loskutovs, kurš KNAB vadīja no 2004.gada maija līdz 2008.gada jūnijam, aģentūrai LETA norādīja, ka jaunā kārtība ir krietni labāka nekā iepriekšējā, jo nav politizēta un dod cerības uz objektīvu kandidātu izvērtēšanu. Kā būtiskāko uzlabojumu viņš minēja to, ka komisijas sastāvā nav neviena politiķa, bet tikai profesionāļi.
Jautāts par pretendentu izvērtēšanas kritēriju trūkumu, Loskutovs atzīmēja, ka komisija vairāk vai mazāk vadīsies pēc kritērijiem, kas ir noteikti plānotajos KNAB likuma grozījumos attiecībā uz profesionalitāti un darba pieredzi. Viņš pauda viedokli, ka KNAB jaunajam priekšniekam jābūt pieredzei vadošā darbā, nepieciešama juridiskā izglītība un laba reputācija.
Kā lielāko KNAB priekšnieka izaicinājumu Loskutovs uzsvēra spēju pierādīt, ka iestāde tā vadībā spēj strādāt politiski neietekmējami un sabiedrības interesēs.
Savukārt Vilnītis, kura vadībā KNAB strādāja no 2009.gada marta līdz šā gada jūnijam, jaunu priekšnieka iecelšanas kārtību nosauca par "publisku šovu ar daudziem dažādiem elementiem, kas šo procedūru padara smieklīgu". "Jābeidz ākstīties ar šiem konkursiem," teica Vinītis, norādot, ka KNAB vajadzētu būt iekšlietu vai tieslietu ministra pārraudzībā, kurš attiecīgi ieceltu biroja priekšnieku.
Viņš skaidroja, ka lielā steigā ir sagatavoti noteikumi, kas prasības un kritērijus šī amata kandidātiem ir padarījuši stipri abstraktākus, un pašlaik tie ir piemērojami jebkuram pretendentam. Tāpat kā absurdu viņš vērtēja prasību par operatīvo darbu un izmeklēšanu izņemšanu. "Kā iestādes vadītājs var vadīt šo valsts pārvaldes institūciju, ja viņam nav pat elementāru zināšanu par šiem jautājumiem, kas skar cilvēktiesības, kriminālprocesu, operatīvo darbu?" sašutumu pauda nesen no biroja priekšnieka amata atbrīvotais Vilnītis.
Atsaucoties uz savu pieredzi, Vilnītis norādīja, ka KNAB priekšnieka amatam tiek izvirzīti un apstiprināti tie kandidāti, kādus vēlējušās valdošās koalīcijas vai valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka konkursu uz KNAB vadītāja amatu paredzēts izsludināt 18.augustā, savukārt kopumā meklēšanas process varētu prasīt 2,5 mēnešus, žurnālistiem prognozēja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Dreimane, komisijā vēl būs Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Saskaņā ar Valsts kancelejas sniegto informāciju konkurss KNAB vadītāja amatam notiks divās kārtās, pirmajā kārtā izvērtējot pretendentu atbilstību formālajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā kārtā padziļināti vērtējot pretendentu kompetenci un pieredzi. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, savukārt valdība lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.
Pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu būs jāatbilst virknei obligāto prasību, tai skaitā nepieciešamas svešvalodu zināšanas, pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā vismaz trīs gadi, izpratne par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu, izpratne par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem un politisko organizāciju finansēšanas jautājumiem.
Valsts kanceleja piebilst: iepriekšējos konkursos katrs pretendents informāciju par savu svešvalodu prasmi vai savas dzīves aprakstu iesniedza brīvā formā, bet jaunais konkursa nolikums paredz vienotu formu dzīves aprakstam, kā arī nosaka, kāds dokuments ir iesniedzams kā apliecinājums svešvalodu zināšanām. Tādējādi visi pretendenti iesniegtu pēc vienotiem kritērijiem sagatavotu informāciju, kas nodrošinās objektivitāti un savstarpēju salīdzināmību pretendenta vērtēšanas procesā, norāda Valsts kanceleja.
Priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un organizācijas "Sabiedrība par atklātību - "Delna"" priekšlikumus, kā arī saskaņojot ar drošības iestādēm, Ģenerālprokuratūru un Augstāko tiesu.
Kā ziņots, amats ir vakants pēc iepriekšējā KNAB vadītāja Vilnīša atbrīvošanas no amata.