"Šāda veida rezolūcija liecina par valsts izpildvaras centieniem pārņemt tiesu varas funkcijas. Lēmums par KNAB amatpersonas atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas ir pieņemts disciplinārlietas izmeklēšanas ietvaros. Šajā gadījumā pārraudzību īstenojošs subjekts apstrīd disciplinārlietas ietvaros pieņemtu lēmumu, kas ir tikai un vienīgi iestādes vadītāja kompetence. Un šāda lēmuma tiesiskumu saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var vērtēt tikai tiesa", teikts N.Vilnīša komentārā presei.
Saskaņā ar likumu Par tiesu varu kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību tiesiskumu un pamatotību, veic tiesa, kas arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.
Tāpat saskaņā ar šo likumu par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu darba tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu, spriež tikai tiesa.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likumu darba strīdus izšķir vispārējās jurisdikcijas tiesa. Pēc Vilnīša domām, premjers nevar atvasināt no vispārējiem tiesību principiem vai pārraudzības jēdziena tādas pilnvaras, kuras tam ar likumu nav piešķirtas.
Saskaņā ar KNAB likumu birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Savukārt tiesības izlemt ikvienu zemākās institūcijas kompetencē esošo jautājumu pēc būtības, ieskaitot tiesības izdarīt lietderības apsvērumus, ir attiecināmas uz augstāko padotības formu – pakļautību, norāda N.Vilnītis.
Jau ziņots, ka, atceļot N.Vilnīša rīkojumu par A.Vilka atstādināšanu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra, ka rīkojums ir uzskatāms par prettiesisku, jo konstatēta tā neatbilstība Darba likumam.
Pret A.Vilku 7.martā ierosināta vēl viena disciplinārlieta, uz kuras izmeklēšanas laiku viņš ir atstādināts no amata. Tās izmeklēšanas termiņš ir 6.aprīlis. Pagaidām nav beigusies arī pirmā ierosinātā disciplinārlieta.
A.Vilks premjeram pārsūdzēja KNAB priekšnieka rīkojumus par atstādināšanu no amata un par disciplinārlietas ierosināšanu.