Viņa norādīja, ka V.Zatlers šo jautājumu jau iepriekš uzrunājis vairākos gadījumos un plāno pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi nākamajā iespējamajā tikšanās reizē.
I.Rassa atgādināja, ka par Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu prezidents runāja 2008.gada maijā, piedaloties skolēnu konkursa vēsturē "Vēsture ap mums" noslēguma ceremonijā. Savukārt šopavasar, gatavojoties Latvijas
neatkarības atgūšanas 20.gadadienas svinībām, V.Zatlers, viesojoties Latvijas
skolās reģionālo vizīšu un projekta Iespējamās misija ietvaros, īpaši
pārrunāja 4.maija nozīmi, kā arī aicināja izglītības un zinātnes ministri šo jautājumu pavasarī iekļaut skolu mācību programmā, veidot diskusijas. Prezidents norāda: lielākajai daļai jauniešu nav emocionālā pārdzīvojuma par šo notikumu, jo viņi
vēl nebija dzimuši, bet ir iespējas par tiem runāt ar skolotājiem, vecākiem
vai citiem ģimenes locekļiem. Viņš arī izteicies par nepieciešamību
izstrādāt mūsdienīgas mācību grāmatas Latvijas vēsturē, izmantot priekšmeta
apguvē dažādus mācību palīglīdzekļus.
Prezidents gan atzīst, ka darbam ar vēstures mācīšanu ir jānorit pastāvīgi un gan skolām, gan ģimenēs ir jāveicina diskusijas par vēstures izzināšanu. Ar atsevišķām iniciatīvām vien, viņaprāt, nepietiek.
V.Zatlers gan atturas atbalstīt kādu no piedāvātajiem risinājumiem, kā mācīt Latvijas vēsturi. Piemēram, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu 6. un 7. klasē skolēni mācīsies pasaules vēsturi, bet 8. un 9. klasē - Latvijas vēsturi. Pret plānotajām pārmaiņām iebilst liela daļa skolotāju, vēsta Diena. Ozolnieku vidusskolas vēstures skolotājs Arnis Kleinbergs stāstījis, ka viņš vēstures stundās tēmas izklāstīja paralēli: vispirms skolēniem ļāva izprast notikumus pasaulē, tad - Latvijā. Tāpēc viņš vēl pieļautu iespēju nodalīt Latvijas un pasaules vēsturi kā atsevišķus priekšmetus, ja tos mācītu paralēli. Šādu programmu jau izstrādājis vēsturnieks Indulis Ķēniņš, kurš stāsta, ka tas nozīmētu vienu stundu nedēļā veltīt pasaules vēsturei un otru stundu - atbilstošam laika posmam Latvijas teritorijā.
"Prezidents šādas lietas nevar izvērtēt, tam jāpaliek izglītības speciālistu ziņā," teic I.Rassa.
Kā vēstīts, Diena eksperiments rāda: labas zināšanas par pašu valsts vēsturi ir vien retajam, biežāk atbildētājiem notikumi bija sajukuši vienā putrā. Piemēram, atbildot uz jautājumu, kas tiek atzīmēts 4.maijā, puse jauniešu zina, ka šajā dienā tika atjaunota Latvijas neatkarība. Pārējo atbildes - "nemieri Rīgā", "lielās barikādes", "Krievijas karaspēka uzvara pār vāciešiem", "tiek pieminēti karā kritušie".