Zatlers paplašina savu politisko atbildību

Jau trešdien partijas gaida prezidenta izšķiršanos, kuram kandidātam viņš uzticēs veidot jaunu valdību, un izvēle V.Zatleram ir jāizdara laikā, kad politiskajā vidē vēl nav rimušas kaislības par viņa pēdējā laika aktīvo iesaistīšanos politisko procesu ietekmēšanā. Pirms vairāk nekā mēneša prezidents nosauca sešus uzdevumus, kuru neizpildes gadījumā brīdināja politiķus, ka varētu rosināt Saeimas atlaišanu — uzdevumu izpildes termiņš līdz 31.martam ir palicis spēkā. LPP/LC domes sēdē sestdien partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers sacīja, ka V.Zatlera nosauktie uzdevumi "šodien ir nesvarīgi". Tagad galvenais esot rīcības plāns, kā veicināt ekonomikas attīstību valstī. "Valsts prezidents ir līdzatbildīgs tajā haosā, kas notiek valstī," teica A.Šlesers. Savukārt demisionējušais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš šķita V.Zatlera stiprā aizmugure, sēdē paziņoja: "Ir izveidojusies samērā nopietna konfrontācija starp varas zariem — prezidents, Saeima, valdība. Te jāskatās, vai beigās nevar mazināties demokrātija valstī." Uz nepieciešamību varas institūcijām būt vienotām norādījusi arī Tautas partija. Neskaidrā neuzticība Valsts prezidents satricināja politisko vidi 14.janvārī — dienu pēc mītiņa Doma laukumā, kuram sekoja grautiņi pie Saeimas. Prezidenta nolūks bija mobilizēt valdību un Saeimu, lai tās ar darbiem "varētu raidīt signālus sabiedrības uzticības atjaunošanai un tautsaimniecības atveseļošanas programmas izpildes nodrošināšanai", Dienai skaidro prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa. Paziņojumā prezidents norādīja, ka cilvēki izgājuši Doma laukumā, jo "sabiedrībā katastrofāli krīt uzticība varai un valsts amatpersonām". Uzticību varot atgūt tikai ar darbiem, "pēc kuriem ir pieprasījums sabiedrībā, un tie būs gan Satversmes grozījumi, gan ekonomikas stimulēšanas plāns, gan arī valsts pārvaldes reforma", norādīja V.Zatlers, aicinot "valdībā ieviest jaunas sejas". Ja koalīcija netikšot ar to galā, jādomā par tās paplašināšanu vai nacionālā izlīguma valdību. Valdošie paziņojumu uztvēra arī kā nostāšanos 13.janvāra grautiņu rīkotāju pusē, bet V.Zatlers tos bija nosodījis: "Esmu pateicīgs cilvēkiem, kas vakar [mītiņā] pauda savu viedokli, bet es kategoriski nosodu tos, kas rīkojās huligāniski un pārkāpa likumu." Grūtāk saprotamais sākās pēc tam. Prezidents partiju sarunās iestājies par I.Godmaņa palikšanu amatā, kas ir pretrunā ar izlīguma valdības ideju. Drīz pēc tam viņš vairs neprasīja arī koalīcijas paplašināšanu. Tajā brīdī viņš pazaudēja arī atbalstītājus labējā opozīcijā, kas pēc 14.janvāra paziņojuma cerīgi raudzījās uz prezidentu, pret kuru bija nostājušies viņa ievēlētāji no varas partijām. Neoficiāla informācija liecina, ka prezidentam bija jāiztur arī valdošo politiķu mēģinājumi ietekmēt viņa rīcību. Tāpat zināms, ka V.Zatlers ar partiju pārstāvjiem ir ticies arī neafišētās sarunās. Kad 4.februārī balsojums par neuzticību I.Godmanim parādīja, ka viņu vēl atbalsta 50 deputātu, V.Zatlers uzsvēra, ka premjeram ir Saeimas uzticība, un kādā intervijā pat sacīja, ka būtu labi, ja "valdībā būtu desmit Godmaņu". Taču 13.februāra vakarā, kad rīta pusē koalīcijas partijas bija atteikušās no valdības reorganizācijas, prezidents pēkšņi paziņoja, ka "Godmaņa kungs ir zaudējis manu uzticību". Dažuprāt, tas bija signāls — arī Rīgas pilī ir atskārsts, ka valdībai nebūs ilgs mūžs un labāk būtu tās demisija tagad, nevis martā, kad situācija kļūs sarežģītāka. Uz jautājumu, vai prezidenta paziņojums par neuzticēšanos I.Godmanim nebija negatīvs signāls starptautiskajai sabiedrībai, I.Rassa atbildēja: "Valsts prezidents uzskata, ka ārvalstu sabiedrotajiem lielākas bažas rada Ministru kabineta nespēja pildīt pašu stādītus uzdevumus, kā arī veikt pilnvērtīgu darbu." Trīs dienas vēlāk pēc četru stundu sarunas ar I.Godmani, prezidents ļāva viņam strādāt, tā arī nepasakot — uzticas vai neuzticas viņš premjeram. Var saprast I.Godmani, kurš nevēlējās atkāpties uz prezidenta izteiktās neuzticības pamata, taču nav skaidrs, kāpēc šajā divu amatpersonu sarunā prezidents izrādījās vājāks un piekāpās I.Godmanim.**Iedrošinot komanda ** TP līderis Mareks Segliņš kādā partiju sarunā Rīgas pilī esot skaidri pavaicājis, kurš no padomniekiem ir devis V.Zatleram padomus, kas veicinājuši strupceļu. Dažuprāt, prezidents ieklausoties ne tikai kancelejas darbiniekos, bet sazvanoties arī ar cilvēkiem ārpus Rīgas pils. A.Šlesers domā, ka prezidents iespaidojas no medijiem — izlasot avīzē kaut ko un tad pakoriģējot savu viedokli. Ar to viņš atšķiroties no prezidentes Vairas VīķesFreibergas, "kas nekad negāja pūļa pavadā, viņai bija savs viedoklis". Pērnā gada nogalē V.Zatlers mainīja savu komandu, par kancelejas vadītāju uzaicinot Edgaru Rinkēviču, Stratēģiskās analīzes komisiju tagad vada Roberts Ķīlis, kuru politiķi arī uztver kā vienu no cilvēkiem, kas ietekmē prezidentu. R.Ķīlis atzīst, ka V.Zatlers kļuvis aktīvāks: "Pieņemu, bet tas ir tikai minējums, ka, nomainoties cilvēkiem, prezidents ir kļuvis drošāks, jo jūt sev aizmuguri." R.Ķīlis neietekmējot politiskos lēmumus, bet plašākā sarunā par sabiedriskā foruma izveidi ir bijusi diskusija arī par partiju spēju piedāvāt risinājumus, kas varētu atjaunot uzticību valsts varai. Diena sazinājās arī ar vienu V.Zatlera ģimenes draugu, kurš nav politikā, bet to pārzina. Viņš vēlējās palikt anonīms, bet atzina, ka arī pēdējās nedēļās ir sazvanījies ar prezidentu un uzskata — paziņojums par neuzticēšanos I.Godmanim šķitis pārsteidzīgs, jo bijusi iespēja vēl pāris dienu pakonsultēties, uzklausot plašāku cilvēku loku, un "ja ir šādi paziņojumi, tad arī konkrēti ir jāpasaka, kāpēc tas bija nepieciešams, lai ikvienam tas ir skaidrs". Tajā pašā laikā varot saprast arī V.Zatlera argumentus, ka viņš nevarot mierīgi noskatīties uz to, kas notiek valstī. Arī šis prezidentam tuvu stāvošais cilvēks uzsvēra, ka izmaiņas prezidenta komandā "ir ļāvušas viņam apzināties savu spēku". Taču diemžēl prezidenta ar iekšpolitiku saistītās aktivitātes aizēnojot viņa veikumu ārpolitikā, kas no stāstītā privātās sarunās šķietot vērā ņemams, bet par ko sabiedrība zinot maz.