Zatlers neaprobežosies tikai ar Dziesmu svētku noslēguma koncertā izteiktu mutisku aicinājumu skolu programmās iekļaut dziedāšanu. V.Zatlers jautājumus par mūzikas lomas pastiprināšanu skolu programmās jau esot pārrunājis Dziesmu svētku virsdiriģentu pieņemšanā. Kad šī diskusija varētu tikt turpināta un pagaidām abstraktās frāzes rezultēties arī konkrētos ieteikumos, I.Lase vēl nevarēja pateikt.
Pašlaik mūzika obligāti jāapgūst 1.—9.klašu skolēniem, savukārt vispārējās vidējās izglītības līmenī skolām ļauts izvēlēties, kuru no diviem mācību priekšmetiem iekļaut — kultūras vēsturi vai mūziku. Diskusija par nepieciešamību pastiprināt mūzikas lomu skolu programmās uzvirmojusi vairākkārt. Dažādi mūzikas speciālisti gan rosinājuši noteikt obligātu mūzikas priekšmeta apgūšanu vidusskolās, gan obligātu kordziedāšanas ieviešanu pamatskolā, un Dziesmu svētku noslēgumā viņiem pievienojies arī V.Zatlers.
Tiesa, viņa teiktais ir pretrunā ar atbildīgo amatpersonu teikto par turpmāko mūzikas lomu skolu programmās. Jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts paredz, ka mūzika vidusskolās joprojām paliks izvēles priekšmets — skolām vajadzēs izvēlēties starp to un vizuālo mākslu. Atbildīgās amatpersonas skeptiski izturas arī pret obligātām kora nodarbībām. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks izglītības satura jautājumos Imants Vasmanis norāda, ka vispirms jāsaprot, vai no tā, ka visiem skolēniem būs jādzied korī, tiktu sasniegts kāds labums, jo «koris tomēr ir sava izlase». Savukārt IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš pieļauj, ka «ar varu nekas prātīgs nesanāks», tāpēc jāmaina mūzikas pasniegšanas metodika, lai skolēniem stundās būtu jādzied, nevis tikai jāapgūst teorija.