2003. gada referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (iestāšanos atbalstīja 67% iedzīvotāju) faktiski bija referendums arī par eiro, norāda Saeimas deputāts Valdis Zatlers (Reformu partija). Politiķi atsaucas arī uz Latvijas parakstīto līgumu par iestāšanos ES, kas neparedz citu ceļu kā vien pāreju uz ES vienoto valūtu brīdī, kad Latvija būs izpildījusi iestāšanās kritērijus (inflācija, valdības parāda līmenis, budžeta deficīts u. c.)
«Droši vien liela sabiedrības daļa toreiz to pat nepiefiksēja,» par 2003. gada referenduma attiecināšanu uz eiro saka ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis. Viņaprāt, kopā ar nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām varētu notikt arī referendums par eiro. «Politiķiem tad būtu skaidrs, ko par šo domā sabiedrība. Kas tur slikts?» Teorētiski līdz referendumam opozīcijas politiķi var nonākt, lūdzot Valsts prezidentu apturēt kādu no likumiem, kas parlamentam vēl būs jāpieņem ceļā uz eirozonu. Tautas nobalsošana gan būtu iespējama vien tad, ja to prasa desmitā daļa vēlētāju.
Referenduma idejai krasi iebilst abi lielākie valdību veidojošie spēki - Vienotība un RP. «Viņi uz šī rēķina cer uz kādu labumu nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Pliks politisks aprēķins,» uzskata deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība). Arī viņa partijas biedrs Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs ir pret referendumu, jo «mēs jau esam pieņēmuši visus nosacījumus, iestājoties ES». Viņaprāt, šis Latvijai nav tik daudz ekonomisks, cik ģeopolitisks jautājums un izšķiršanās par galēju atvadīšanos no pagātnes: «Mēs varam jautāt, kāpēc Skandināvijas valstis nav eirozonā, bet Somija tur ir. Kas ir Somijas kaimiņi? Viens no tiem ir Krievija. Katra valsts, kas ir šīs pelēkās zonas tuvumā, cenšas no tās izrauties.» J. Reirs arī noraida Polijas un Čehijas piesaukšanu, raksturojot pret eiro noskaņotas ES valdības, jo abas minētās valstis nav izpildījušas vienu no Māstrihtas kritērijiem, kas prasa nacionālo valūtu piesaistīt eiro vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas. Lats ir piesaistīts eiro kopš 2005. gada sākuma. Drošības aspektu kā būtiskāko min arī V. Zatlers un aicina neapšaubīt mērķi, uz ko Latvija tik ilgi jau virzījusies.
Trešais Vienotības partneris valdībā - Nacionālā apvienība - konkrētu viedokli par eiro ieviešanu formulēt atturas, aicinot aktīvāk runāt ar sabiedrību. «Jācenšas izpildīt kritēriji, un, kad nonāksim līdz lēmumam, tad skatīsimies, kāda ir situācija. Noteikti diskusijā par eiro plašāk un aktīvāk jāiesaista sabiedrība,» saka VL-TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars. Līdzīga nostāja ir arī pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. «Mums sev jāatstāj iespēja, lai varētu vēl teikt «par» vai «pret»,» uzskata deputāts Klāvs Olšteins (neatkarīgo deputātu grupa), kopumā atbalstot virzību uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Viņaprāt, šobrīd vēl pāragri izdarīt noteiktus secinājumus un ir jāturpina vērot norises Dienvideiropā, bet valdībai pirms eiro ieviešanas būtu jāveic padziļināta risku analīze, ņemot vērā Igaunijas pieredzi.
«Man nav iebildumu pret referendumu par eiro. Taču, ja līdz tam nonāk, ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kādi ir eiro ieviešanas vai neieviešanas plusi un mīnusi,» saka opozīcijā esošā Saskaņas centra frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš sagaida godīgu diskusiju no valdības puses par guvumiem un riskiem saistībā ar eiro, «bez PR akcijām», taču vienlaikus ir pārliecināts, ka Latviju eirozonā neuzņems.
Finanšu ministrija skaidro, ka, iestājoties ES, 10 jaunās dalībvalstis no 2004. gada 1. maija piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalstis, un tiklīdz tiek izpildīti Māstrihtas kritēriji, Latvija ievieš eiro un tai referendums nav jārīko. Paredzams, ka 2013. gada aprīlī Latvijas valdība vērsīsies ar oficiālu pievienošanās lūgumu Eiropas Komisijā. Līdz jūnijam Eiropas Padome pieņems politisku lēmumu par Latvijas uzņemšanu, un pozitīva lēmuma gadījumā eiro Latvijā tiks ieviests no 2014. gada. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs ceturtdien LNT raidījumā brīdināja: ja Latvija vilcināsies, vienotās Eiropas valūtas «klubs» mūs varētu arī neuzaicināt.