ZZS un PLL nevēlas atklātu balsojumu Saeimā, jo baidās no sīkām atriebībām

 _Vienotība_ norāda, ka patlaban Saeimas Kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām, ko deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus."Līdzšinējā bēdīgā pieredze, kad deputātu vārdi atšķiras no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti, ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," norāda _Vienotības_ pārstāvji.Par grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 37, pret - 51. atturējās - trīs deputāti, līdz ar to _Vienotības_ iesniegtais likumprojekts netika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās.Kategoriski pret šādām izmaiņām iebilda _Saskaņas centra_ (SC), _Par labu Latviju!_ (PLL) un Z_aļo un zemnieku savienības frakcijas_ (ZZS), kurās ir vairāk nekā puse parlamenta deputātu, savukārt šādus grozījumus atbalstīja nacionālās apvienība _Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK _(VL-TB/LNNK). Viņu deputāts Jānis Dombrava norāda, ka neredz pamatu, kāpēc likt šķēršļus atklātiem balsojumiem. ZZS deputāts Staņislavs Šķesters atklāti atzīst, ka aizklātais balsojums dod iespēju deputātam paust savu viedokli, paliekot neapdraudētam. Savukārt atklātais balsojums traucēs deputātiem balsot godīgi, deputāti vairāk domās, kā viņu balsojums izskatīsies no malas, nevis par vēlējamās amatpersonas atbilstību. “Jūs domājat, ka sabiedrība ir tik labvēlīga? Nav pasaule tik laba un sabiedrības attīstības līmenis tik augsts, lai balsotu atklāti. Cilvēki ir atriebīgi. Piemēram, ja deputāts atklāti nobalso pret ievēlamo amatpersonu, piemēram, ģenerāprokuroru, pastāv iespēja, ka ievēlētā amatpersona deputātam atriebjas,” savas bažas pamato S. Šķesters. Līdzīgu arumentāciju izmanto arī _PLL_ deputāts Māris Kučinskis. “Atsevišķu Vienotības precedentu dēļ nav pamata grozīt iedibināto kārtību,” norāda deputāts. Viņš norāda uz jūtīgu situāciju, ka, piemēram, deputātiem atklāti ievēlot tiesnesi, tam būs zināms, kuriem tieši deputātiem viņš ir parādā par savu amatu un kuri, savukārt, nav bijuši viņam labvēlīgi. “Mēs nezinām, vai tas neietekmēs tiesneša lēmumus,” skaidro deputāts. Viņš arī uzskata, ka aizklātajā balsojumā deputāti balsošot godīgāk. “Deputātiem jābūt iespējai paust savu viedokli neatkarīgi no partijas disciplīnas,” saka S. Šķesteris.Saeimas _Saskaņas centra_ (SC) frakcija kategoriski iebilst pret frakcijas Vienotība iniciatīvu izdarīt grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai deputāti atklātā balsojumā ievēlētu gandrīz visas amatpersonas, izņemot Valsts prezidentu, Satversmes tiesas priekšsēdētāju un Saeimas Prezidija locekļus, teikts SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieka, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Valērija Agešina publiski izplatītajā paziņojumā ar SC viedokli šai jautājumā. “Slēgtais balsojums dod iespēju katram deputātam izteikt savu viedokli, pieņemt lēmumu, balstoties uz savu pārliecību, bet nevis rīkoties tikai pēc valdošās koalīcijas norādījuma vai sponsoru diktāta. Balsojuma anonimitāte ir garantija, ka deputātam vēlāk nebūs jāmaksā par savu balsojumu, tā ir garantija, ka uz parlamentārieti kā pirms, tā arī pēc lēmuma pieņemšanas nebūs izdarīts spiediens,” SC viedokli pauž V. Agešins. “Atklātais balsojums dod iespēju izdarīt spiedienu uz deputātiem, lai viņi nobalsotu "kā vajag" un nevis pēc savas sirdsapziņas,”  uzskata deputāts. Pēc saskaņiešu domām, Vienotības vēlme atcelt slēgtā balsojuma praksi liecina, ka šī politisko partiju apvienības frakcija jau apzinās savu nespēju nodrošināt vairākumu balsojumos par svarīgiem Saeimas lēmumiem. Tas nozīmē, ka pašas Vienotības iekšienē, kā arī valdošajā koalīcijā kopumā valda neuzticība vienam pret otru un nav vienota viedokļa par veselu virkni jautājumiem.Paziņojuma noslēgumā SC aicina katru 10. Saeimas deputātu balsot pret šiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī un atcerēties par to, ka viņš pārstāv vairāku desmitu tūkstošu vēlētāju intereses. “Visi šie pilsoņi balsoja ne jau par to, lai deputāts kļūtu tikai par nelielu skrūvīti balsošanas mašīnā,” raksta paziņojuma autors V. Agešins.  Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne informēja, ka pašreiz Saeima aizklāti ievēl ģenerālprokuroru, tiesnešus, KNAB priekšnieku, tiesībsargu, Valsts kontrolieri un sešus Valsts kontroles padomes locekļus, Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku, Latvijas Bankas prezidentu un septiņus Bankas Padomes locekļus, nosacīti arī SAB priekšnieku, Nacionālo Bruņoto spēku komandieri, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšnieku, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, astoņus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus un vienpadsmit Augstākās izglītības padomes locekļus.