To otrdien pēc Valsts prezidenta un ZZS pārstāvju tikšanās žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Viņš norādīja, ka vairs nav diskusiju par divu ministru portfeļu pieprasīšanu pret ZZS atbalstu Lisabonas līguma grozījumiem. Taču ZZS uzstāj, ka jautājumiem par Latvijas starptautiskajām saistībām ar Eiropas līgumu atbalstīšanu ir jānoņem slepenības plīvurs un skaidri jāpasaka, ko Latvijai nozīmē to atbalstīšana, piemēram, vai tie neapdraud valsts fiskālo neatkarību un vai ir skatāmi tiešā kontekstā ar tiešmaksājumu piešķiršanu zemniekiem. Par šiem jautājumiem jānotiek atklātai diskusijai, vislabāk Saeimas sēdē.
"ZZS ir gatava izvērtēt šos grozījumus, taču nevar atstāt bez pietiekamām diskusijām jautājumu, kas ir nozīmīgs Latvijai un visai Eiropai," sacīja Brigmanis un piebilda, ka nepietiekama skaidrība šajos jautājumos rada daudz spekulāciju.
Ir arī skaidrs, ka līdz vasarai ratificējamās izmaiņas Eiropas likumos pašlaik nav tas aktuālākais jautājums, un varot rasties iespaids, ka tie pašlaik Latvijā ir aktualizēti, lai novērstu uzmanību no svarīgākiem problēmjautājumiem, piemēram, reģionu attīstības, Latgales problemātikas, par ko arī otrdien runāts ar Valsts prezidentu.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien pabeidz sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām. Rīgas pilī otrdien vēl viesosies pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši.
Prezidents otrdien pēc pēdējām sarunām nesniegs paziņojumu medijiem. Par prezidenta turpmāko rīcību informācija būs nākampirmdien.
Jau vēstīts, ka prezidents pagājušajā nedēļā sāka sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jautājumiem, no kuru risinājuma un konkrētiem Saeimas balsojumiem ir atkarīga turpmākā Latvijas virzība gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības aktuālo jautājumu kontekstā.
Tādēļ prezidenta izvirzītajā sarunu darba kārtībā ir jautājumi par Latviju Eiropas Savienībā – Lisabonas līguma grozījumu ratifikācija, jaunais Eiropas Savienības līgums, kā arī dažādi jautājumi, kas ir svarīgi Latvijai iekšpolitiski.
Rīgas pilī uz sarunām jau bijusi Vienotība, Zatlera Reformu partija, Nacionālā apvienība un Saskaņas centrs.