ZZS vēlas arī skaidrot prezidentam frakcijas deputātu virzītos priekšlikumus likumprojektam Grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā būs jāsavāc 50 000 balsstiesīgo parakstu. ZZS norāda, ka joprojām tas ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām un notariāli apstiprināmo parakstu izmaksu dēļ - arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments. ZZS priekšlikums ir palielināt pirmās parakstu vākšanas kārtas slieksni no 10 000 uz 30 000.
ZZS pauž nožēlu, ka šādus grozījumus ir atbalstījuši politiķi, kas savulaik visaktīvāk iestājās par pilsoņu līdzdalības iespējām, naudas lomas mazināšanu politikā un citām demokrātiju stiprinošām un pilnveidojošām vērtībām. Tieši 2011.gadā izveidotā "tiesiskuma koalīcija" apņēmās stiprināt tiešo demokrātiju.
ZZS uzskata, ka ir jābūt reāli savācamam tautas nobalsošanas pirmās kārtas balsstiesīgo parakstu skaitam. "Mūsu mērķis ir izveidot saprotamu un izpildāmu kārtību, kas neierobežotu tautas iespējas paust savu gribu, vienlaikus veidojot atvērtu un demokrātisku sabiedrību, ko raksturo vairākuma spēja ieklausīties mazākuma viedoklī," norāda Jurševska.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisija 19.jūlijā atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.
Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas CVK.
Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kas būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.
Attiecībā uz Saeimas atsaukšanas referenduma iespēju līdz šim nebija noteikts precīzāks regulējums tam, kāds ir minēts Satversmē, un valsts amatpersonām atšķīrās viedokļi par to, kādā veidā šajā jautājumā ir jāvāc paraksti. Minētie likuma grozījumi atrisinās šo neskaidrību.
Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.
Juridiskā komisija lēma, ka pārejas periods un pārējie likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.