Lēmums pieņemts, balstoties uz auditorkompānijas SIA Ernst & Young Baltic, zvērinātu advokātu biroja Novius, kā arī juridiskā birojs a/s BDO Latvija atzinumiem.
Dalībnieku sapulce uzdeva uzņēmuma padomei trīs mēnešu laikā nodrošināt prasības celšanu un turpmāko procesa vadību. Prasības celšanas ietvaros padomei būs jāizvērtē tās rīcībā esošā informācija, jānosaka iespējamais zaudējumu apmērs, un personas pret kurām atbilstoši likumam jāceļ prasība par zaudējumu atlīdzību.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas satiksme padomes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, padome tiešām apņēmusies trīs mēnešu laikā sagatavot prasību, kurā precīzi naudas izteiksmē būs aprēķināti nodarītie zaudējumi, kuri cilvēki bijuši atbildīgi par lēmumu pieņemšanu un tamlīdzīgi.
Taujāts, vai, viņaprāt, šādu prasību izdosies sagatavot, Ozols atbildēja apstiprinoši.
"Es domāju, ka to beigās lems tiesa, vai prasība bija pamatota vai nē, bet no tiem materiāliem, kas mums ir, mēs redzam, ka procesu sākt ir pamats," sacīja Ozols. Konkrētu prasības summu gan pagaidām noteikt vēl nav iespējams, viņš teica.
Jautājums par vēršanos pret bijušo valdi bijušo domnieku un sabiedrības vidū uzvirmoja pēc tam, kad pēc korupcijas skandāla par trim transportlīdzekļu iepirkumiem no amatiem 2018.gada izskaņā atkāpās visa Rīgas satiksmes valde.
Pēc tam uzņēmuma darbības auditā tika konstatēts, ka valde vairāku gadu garumā pieņēmusi vairākus nesaimnieciskus un izšķērdīgus lēmumus. Piemēram, auditā konstatēts, ka gada laikā aptuveni sešus miljonus eiro zaudējumus radījis Rīgas satiksmes un SIA Rīgas mikroautobusu satiksme 2018.gadā noslēgtais sadarbības līgums, kā arī 3,7 miljoni eiro zaudēti, noslēdzot iepirkumu par degvielas piegādi.
Pārmetumi veltīti arī par sadarbību ar SIA Rīgas karte un virkni citu līgumu.
Tobrīd valdi vadīja Leons Bemhens, bet līdz ar viņu no amatiem atkāpās arī Emīls Jakrins, Larisa Loskutova (S), Andrejs Požarnovs (Gods kalpot mūsu Latvijai), kā arī partijas Gods kalpot Rīgai biedre Inese Švekle.