"Katra pārmaiņa sagādā neērtības, arī pieaugušais, nomainot dzīvesvietu, izjūt neērtības, taču es no savas pieredzes varu teikt, ka bērniem adaptācijas periods, nomainot bērnudārzu, ilgst tikai vienu līdz divas dienas," aģentūrai LETA pauda Aldermane, atsaucoties uz savu piecus gadus ilgo darbu bērnudārzā, kas esot bijusi viena no viņas pirmajām darbavietām.Kā ziņots, vairums vecāku neatbalsta Rīgas domes ieceri bērniem nepieciešamās vietas privātajos bērnudārzos pirkt, izmantojot iepirkuma procedūru jaunām bērnudārza grupām, tādēļ vāc parakstus pret šo pašvaldības ieceri.
Viena no parakstu vākšanas iniciatorēm biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Silvija Titova aģentūrai LETA iepriekš pauda - ja iepirkumā tiks pirktas grupas, nevis naudu saņems vecāka izvēlētā pirmsskola, bērniem būs jāmēro tāls ceļš, jo pakalpojumu saņemšanas vietu daudzums būs neliels.
"Katras pārmaiņas bērna dzīvē ir stress, un, ja vien iespējams, bērni no stresa ir jāpasargā," piebilda Titova. "Rīgas domes atbildīgajām personām beidzot būtu jāieklausās vecāku sacītajā. Vecākiem rūp viņu bērnu labklājība, tāpēc pamatoti tiek protestēts pret tādu sistēmu, kuru ieviešot bērni būtu jāņem ārā no tām privātajām iestādēm, kuras viņi jau apmeklē, lai turpmāk vestu uz to bērnudārzu, kurš būs uzvarējis iepirkumā."
Gan vecāki, gan privāto pirmsskolu pārstāvji jau iepriekš pārmeta pašvaldībai neiesaistīšanu darba grupā, kas izstrādāja jaunus saistošos noteikumus plānotā pakalpojuma ieviešanai, piemēram, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvji uzaicināti piedalīties tikai vienā no sešām darba grupas sanāksmēm.
Vēlāk Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētājai Dainai Kājiņai dalība darba grupas sēdēs atteikta. Savukārt darba grupas sēdēs piedalījās un savus priekšlikumus kā fiziska persona iesniedza arī uzņēmējs Ritvars Ozols, kurš darba grupas apspriedēs nokļuva vienkārši pēc savas vēlmes paušanas Izglītības, kultūras un sporta departamentam adresētā iesniegumā.
Ozols savulaik - pirms aptuveni diviem gadiem - tā laika Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) izveidotajai domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomei pauda vēlmi izveidot peldošu divu stāvu restorānu 11.novembra krastmalā, investējot aptuveni 100 000 latu.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis uz aģentūras LETA jautājumu, kādēļ dalība darba grupas sanāksmēs tika liegta Kājiņai, bet atļauta Ozolam, atbildēja, ka pirmajā darba grupas tikšanās reizē jau esot uzklausīti Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības priekšlikumi un nākamajās sēdēs risināti tikai "juridiski un finanšu jautājumi", bet Ozols sēdēs esot pārstāvējis vecāku viedokli, jo viņa paša bērns mācoties privātajā bērnudārzā.
Aldermane aģentūrai LETA arī norādīja, ka vecāku vāktos parakstus un iesniegumu ņemšot vērā tikai tad, ja tajā būšot argumentēti priekšlikumi un secinājumi, taču pagaidām publiski esot izskanējusi tikai vēlme "sadalīt naudu".
Šodien Rīgas domē notikušās preses konferences laikā, kurā pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar iespējamo pašvaldības sadarbību ar privātajiem bērnudārziem, lai mazinātu rindas uz vietu bērnudārzā, vecāku un privāto pirmsskolu organizāciju pārstāvjiem tika atteikts paust viedokli žurnālistiem, savukārt vēlāk, jau domes gaiteņos, sašutušie vecāki un privāto bērnudārzu pārstāvji interviju laikā tika rūpīgi uzmanīti no pašvaldības darbinieku puses.
Rīdziniece Diāna Blūma, kuras divus gadus vecais dēlēns Lorencs jau pašreiz mācās privātajā bērnudārzā, žurnālistiem pauda, ka jau gadiem ilgi pašvaldība diskriminē tos bērnus un viņu vecākus, kas netiek nodrošināti ar vietu pašvaldības pirmsskolā. Pēc viņas paustā, diskriminēšana turpināsies līdz ar ieceri palielināt pašvaldības dotāciju līdz 125 latiem tikai daļai mazo rīdzinieku, kas mācās privātajā bērnudārzā, savukārt citiem, kas jau patlaban, apstākļu spiesti, apmeklē privātās pirmsskolas, šo līdzfinansējumu saglabāt aptuveni 30 latu apmērā.
"Ja dome dala nodokļu maksātāju naudu, tad tā būtu jāsadala vienlīdzīgi visiem bērniem. Pašreiz lielai daļai mazo bērnu vecāku, kuru bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, vai nu nav iespēju atgriezties darba tirgū, vai arī gandrīz visa alga jāsamaksā par privāto bērnudārzu," sacīja Blūma.
Viņa uzskata, ka domes piedāvātais sadarbības modelis ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm bērnudārzu rindu mazināšanai būs izdevīgs vai nu pavisam jauniem bērnudārziem, vai tādām privātajām pirmsskolām, ko vecāki izvēlas nelabprāt.
"Privātie bērnudārzi, kuri pašreiz ļoti labi strādā un kuriem ir laba reputācija, lielākoties jau ir pilni - tajos vairs nav vietas, lai izveidotu atsevišķas grupas," sacīja Blūma.
LETA jau ziņoja, ka dome tuvāko trīs gadu laikā cer likvidēt rindu uz vietām pašvaldības bērnudārzos, paplašinot sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, - Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno pirkt pirmsskolas izglītības pakalpojumu no privātiem bērnudārziem, par katru Rīgā deklarēto izglītojamo bērnu maksājot dotāciju 125 latu apmērā mēnesī. Tas nozīmē, ka tie bērni, kas gaida rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā, varēs apmeklēt privāto pirmsskolu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir pašvaldības pārziņā esošajos bērnudārzos.
125 lati vidēji mēnesī tiek izlietoti par viena bērna uzturēšanos Rīgas pašvaldības bērnudārzos mēnesī.
Iecerēts, ka privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas pretendēs uz dalību šajā programmā, būs jānodrošina tāda pati izglītības programma, sadzīves apstākļi, dienas režīms, bērnu skaits grupiņā un pārējie noteikumi kā pašvaldības bērnudārzos. Šī programma galvenokārt attieksies uz paša jaunākā vecuma bērniem - tiem, kuri bērnudārzu apmeklē no 1,5 gadu vecuma. Pašreiz tieši jaunākās vecuma grupas bērnus ir visgrūtāk nodrošināt ar vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos.
Ieceri kritizē gan vecāku, gan privāto bērnudārzu pārstāvji. Biedrība "Vecāki par izglītību" un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība tā vietā iepriekš aicināja pašvaldību vienlīdzīgi palielināt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem par katru galvaspilsētā deklarēto bērnu.
"Vecāki par izglītību" ir neizpratnē par veidu, kā pašvaldība gatavojas iepirkuma izsludināšanai. Visām pirmsskolas iestādēm tika izsūtītas vēstules, ar kuru palīdzību tika noskaidrotas potenciālo pretendentu iespējas. Pēc šādas aptaujas nebūtu grūti uzrakstīt iepirkuma nolikumu tā, lai sašaurinātu pretendentu skaitu, uzskata biedrības pārstāve.
Biedrība vērsās Rīgas domē ar lūgumu iepazīstināt to ar projektu, saskaņā ar kuru tika plānota privāto pirmsskolas iestāžu iesaistīšana vietu nodrošināšanā Rīgas bērniem. Lai gan apritējis vairāk nekā mēnesis, atbildes nav. Atbildes savlaicīga nesniegšana nav tikai likuma normu neievērošana, bet klaja sabiedrības līdzdalības ignorēšana, uzsver biedrības pārstāve.
Titova uzsver, ka vecāku izteiktie argumenti par labu "naudas sekošanai" bērnam ir pamatoti. Šāda līdzfinansēšanas shēma, kur nevis tiek rīkots iepirkums, bet naudu saņem iestāde, kuru jau apmeklē vai vēlas apmeklēt bērns, pastāv daudzās pašvaldībās.
Patlaban rindā uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzā gaida aptuveni 5000 bērnu. Aldermane skaidroja, ka jaunu bērnudārzu būvniecībai šādas rindas likvidēšanai būtu nepieciešami 50 miljoni latu. Šādu summu pašvaldība nevarot atļauties, turklāt pēc kāda laika daudzi no šiem bērnudārziem, iespējams, būtu jāslēdz bērnu trūkuma dēļ.