Alpīnisma entuziasts zaudējis dzīvību Aldara tornī

Otrs puisis Sergejs (24) ļoti smagā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā, taču viņa dzīvību glābt neizdevās. Šāda nelaime svētdien pēcpusdienā piemeklēja alpīnisma entuziastus Aldara tornī, kas atrodas Sarkandaugavā līdzās Aldara ražotnei. Tiesa, Dienas aptaujātie alpīnisma speciālisti saka — tornis ir bīstams, kāpšanai to nerekomendē, turklāt nelaimes kāpējus un vietējos jauniešus te piemeklējušas arī agrāk. Aldara tornis ir viena no nedaudzajām vietām pilsētvidē, kur kāpēji mēdz trenēties jau kopš 1960.gadiem. Taču, kā norāda alpīnists ar 20 gadu pieredzi Kristaps Liepiņš, diemžēl mēdz gadīties, ka nepietiekami nopietni kāpēji novērtē torņa slikto tehnisko stāvokli un nepieciešamos drošības pasākumus. Torni laika zobs nav saudzējis, tas arī nereti cietis no vandaļiem. "Es pats kāpju Aldara tornī, taču ar katru kāpšanas reizi arvien vairāk izvērtēju, kur un kā nostiprināt virves. Nerekomendētu tur kāpt cilvēkiem, kuriem nav lielas pieredzes," saka K.Liepiņš. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde sākusi kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.Pietrūka pieredzes Pēc svētdienas pēcpusdienā notikušās nelaimes K.Liepiņu par to informējuši paziņas, tādēļ viņš tajā pašā vakarā devies uz Aldara torni. Apskatot notikuma vietu, alpīnists secinājis, ka, visticamāk, kāpēji pieļāvuši vairākas kļūdas. "Šajā gadījumā diemžēl pieredze nebija atbilstoša, pārāk vienkāršoti viss tika darīts," atzīst K.Liepiņš. Piemēram, drošināšanas staciju kāpēji 14 metru augstumā tornī bija ierīkojuši, izmantojot vecu, vairāk nekā pirms 20 gadiem iesistu klinšu āķi, stacija arī nav bijusi drošināta ar virves cilpu no torņa iekšpuses, kā parasti tiekot kāpējiem rekomendēts. "Drošības pasākumiem ir jābūt ļoti nopietniem, jāveido papildu drošības punkti, jābūt ir par divsimt procentiem drošiem," stāsta K.Liepiņš. Latvijas Alpīnistu un ceļotāju asociācijas (LACA) valdes prezidents Arnis Opmanis zina teikt, ka bojāgājušais Sergejs Kleščinskis, kurš bija LACA biedrs, ar kāpšanu nodarbojies kopš 1997.gada, piedalījies dažāda mēroga sacensībās. Pēc notikušās nelaimes LACA, iepazinusies ar negadījuma aspstākļiem, noskaidrojusi, ka Aldara tornī jaunieši kāpt esot devušies "pašrocīgi". "Lai arī tornis ir atzīts par bīstamu, tur ir ne tikai veci stiprinājumi, bet arī torņa augšpuse nodrupusi, krituši akmeņi, tomēr ir alpīnisti, kas turpina kāpt," saka A.Opmanis. Latvijas Alpīnistu savienības (LAS) prezidents Normunds Reinbergs skaidro, ka S.Kleščinskis biedrībā Kalnākāpēju sporta centrs ieguvis instruktora sertifikātu, ar kuru darbojies LACA viceprezidenta Edgara Šābļa vadītā bērnu un jauniešu centrā Daugmale. S.Kleščinskis tur varēja mācīt jauniešus tikai uz iekštelpās ierīkotām kāpšanas sienām. E.Šāblis arī saka — pie torņa "sen jau vajadzēja izlikt kāpšanas aizlieguma zīmes, jo no tā krīt akmeņi". Tiesa, tā kā Aldara tornis un tā piegulošā teritorija ir pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki pārziņā, zīmes būtu jāizvieto aģentūrai. K.Liepiņš norāda — jau agrāk Aldara tornī bijuši vairāki nelaimes gadījumi, nereti tajos cietuši vietējie jaunieši, kuri tornī kāpuši. Viens no nopietnākajiem negadījumiem Aldara tornī bija pirms dažiem gadiem, kad, krītot no torņa, kāds vīrietis guva iegurņa kaula lūzumu, kā arī citas traumas.Pagaidām neatjaunos Pēc A.Opmaņa vārdiem, LACA vairākus gadus cenšas panākt vienošanos par torņa atjaunošanu ar aģentūru, taču līdz šim jautājums nav atrisināts. Rīgas dārzu un parku direktora vietnieks Uldis Zommers Dienai apliecināja, ka LACA pirms trim gadiem vērsās Rīgas domē ar iniciatīvu atjaunot un pielāgot alpīnistu treniņiem Aldara torni. No pilsētas attīstības fonda parka restaurācijai toreiz piešķirti 22 000 latu. "Neskatoties uz to, ka Aldara tornis ir mākslīgās pilsdrupas tieši klinšu kāpējiem, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) savā atzinumā vispār secināja, ka šajā tornī nevar kāpt, tātad zuda torņa atjaunošanas projekta jēga," skaidro U.Zommers. Patlaban torņa atjaunošana esot apstājusies, taču jāspēj rast kompromiss ar būvvaldi un VKPAI, vērtē U.Zommers. Torņa atjaunošanas projekta izstrādātāja T.I.P. Būvprojekts pārstāve Vita Rinkēviča gan norāda, ka lai arī VKPAI uzskata, ka patlaban kāpšana tornī nav vēlama, to varētu darīt tad, kad atjaunošanas darbi būs pabeigti.