Ar 39 balsīm par un trīspadsmit pret, septiņiem deputātiem nepiedaloties sēdē un vienam nebalsojot, piektdien Rīgas dome nolēma demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, kura oficiālais nosaukums ir "piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Tas notika tikai dienu pēc Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem, ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai.
Kā jau bija gaidāms, Saskaņas un Latvijas Krievu savienības (LKS) deputāti bija pret šo lēmumu. Rātslaukumā LKS bija vēlējušies sarīkot protesta mītiņu, ko aizliedza Rīgas dome un neatļāva arī tiesa, tomēr ap 200 cilvēkiem bija pulcējušies. Policija aizturēja septiņas personas, tostarp Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku, un sāka deviņus administratīvā pārkāpuma procesus.
Uzrunājot Rīgas domes deputātus, izteicās visi trīs vicemēri. Vilnis Ķirsis (JV) pauda, ka jebkuram Latvijas patriotam šis ir okupācijas piemineklis un Padomju armiju "citādi kā par deģenerātu, izvarotāju, slepkavu armiju nevar saukt". Edvards Smiltēns (LRA) sacīja, ka tie, kas glorificē pieminekli, ir kara noziegumu atbalstītāji. Viņš atgādināja, ka Uzvaras laukums vēsturiski ir izveidots pavisam citam mērķim, bet "okupācijas režīms paņēma betona mietu un iedzina sirdī laukumam, kas simbolizēja Latvijas cīņu pret Bermontu". Linda Ozola (JKP) norādīja, ka pieminekļa jautājuma nerisināšana jau agrāk bijis politiķu gļēvums, kā arī izteicās, ka vislabākais brīdis nojaukšanai ir bijis uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, bet šis ir otrais labākais. "Šis solis nevis šķels, bet vienos, stiprinās mūsu tautu," uzskata L. Ozola, atgādinot, ka vienīgā lielā vērtība, kas apvieno visu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjus, ir vēlme dzīvot neatkarīgā, suverēnā valstī. Rita Našeniece (JV) tēlaini izteicās, ka šī ir liela iespēja "vienai pusei iznīcināt sevī kolaborantu, otrai – iznīcināt sevī okupantu". Viņa arī iebilda opozīcijas pārstāvju teiktajam, ka Uzvaras parka piemineklis ir uzcelts par ziedojumiem, norādot, ka padomju laikā šie ziedojumi tika vākti piespiedu kārtā. "Tas, kas notika 9. maijā, ir impēriskas, reliģiskas pielūgsmes jautājums," uzskata deputāte.
Interesanti, ka pieminekļa nojaukšanu atbalstīja arī nesenie Saskaņas sabiedrotie no opozīcijā esošās partijas Gods kalpot Rīgai (GKR), kuras deputāts Ainars Baštiks gan bilda, ka nojaukšana neatrisinās sabiedrības sašķeltību. Atbildot uz jautājumu par iespējamajām nojaukšanas izmaksām, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atzina, ka summa nav aprēķināta, bet tas nebūs lēti, un vēlāk aģentūrai LETA izteicās, ka būtu godīgi, ja šo summu segtu valsts. Pilnīgi pretēji situāciju saskata citi opozīcijas deputāti, īpaši LKS, kuri uzsvērti nodala pašreizējo Krievijas karu pret Ukrainu un Padomju armijas ienākšanu Latvijā 1944. gadā, kam veltīts piemineklis. Inna Djeri (LKS) valstī notiekošo nosauca par politisko teroru pret opozīciju un salīdzināja ar Krievijas varasiestāžu vēršanos pret turienes opozīciju. Viņa uzsvēra, ka katru gadu 9. maijā pie pieminekļa iet vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. "Mums ir jānovērš pilsoņu karš ar jebkuriem līdzekļiem," pauda deputāte. Jakovs Pliners (LKS) uzskaitīja detalizētus radurakstus, lai apliecinātu, ka nav okupantu pēctecis, bet arī viņš uzsvēra, ka Padomju armijai neesot nekāda sakara ar pašreizējo Krievijas armiju. Miroslavs Mitrofanovs iebilda aicinājumam kara upurus pieminēt kapos, jo daudziem neesot zināma tuvinieku apbedījumu vieta un konkrētais piemineklis esot vienīgais, "kas vieno visus". No viņa teiktā izriet, ka LKS rīkos protesta pasākumus. Vairāki deputāti aizsāka diskusiju par to, kam jābūt pieminekļa vietā. E. Smiltēns aicināja nesteigties, bet pēc nojaukšanas sarīkot iedzīvotāju aptauju. Ivars Drulle (P/P), kurš atvainojās par ziedu aizvākšanu no pieminekļa 10. maija rītā, norādot, ka šiem ziediem "nevajadzēja pārvērsties par simbolu", uzskata, ka Uzvaras parka daļa varētu kļūt par miera dārzu, taču laukuma koncepcijas izstrādei I. Drulle iesaka piesaistīt starptautiski atzītus arhitektus. Agnese Logina (P/P) atzina, ka vēl nesen ticējusi, ka piemineklim var mainīt kontekstu arī bez nojaukšanas, taču sapratusi, ka "neviena skaidrojoša plāksne nevarēs padarīt šo pieminekli par neitrālu vēstures liecību". Viņa aicināja uzdot Pilsētas attīstības departamentam izstrādāt šīs vietas nākotnes koncepciju, jo ar pieminekļa demontāžu vēl nekas nebeigsies.