Rīgas dome šobrīd rēķinās ar to, ka budžeta ieņēmumi varētu palikt šā gada līmenī — nedaudz virs 600 miljoniem latu. "Mums nebūs iespējams bezdeficīta budžets," atzīst Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), taču, cik liels deficīts būs, pagaidām domē nevar aplēst, jo nav skaidras visas pozīcijas izdevumos, piemēram, cik liela būs Rīgas artava pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tomēr jau tagad esot skaidrs, ka izdevumi siltuma, gāzes tarifu u.c. izmaksu kāpuma dēļ pieaugs. Tādēļ visām pašvaldības iestādēm un departamentiem, kuru lielākā daļa jau bija izstrādājusi savus nākamā gada budžetus, prasot gan algu pieaugumus, gan remontus u.c., uzdots līdz nākamajai piektdienai tos pārstrādāt, samazinot izdevumus.
Tāpat kā valdība, arī Rīgas dome plāno iesaldēt algas. Koalīcijas padome jau apstiprinājusi ideju par algu iesaldēšanu domes priekšsēdētājam, vietniekiem, komiteju vadītājiem un visiem deputātiem un komisiju locekļiem. Jāatgādina gan, ka arī pagājušajā gadā domnieki, runājot par inflāciju, solījās algas necelt. Galu galā domes darbiniekiem algas tika paaugstinātas par 6%, bet pašiem deputātiem — par 33%. Domnieku algas piesaistītas minimālajai algai, tāpēc, ja paceļ to, automātiski kāpj arī viņu atalgojums. Jau ziņots, ka valdība nolēmusi ar 1.janvāri paaugstināt minimālo algu no Ls 160 līdz Ls 180. Taču J.Birks teic — ja domes deputāti atbalstīs priekšlikumu par algu iesaldēšanu, dokumentā, kas paredz algu piesaistīšanu minimālajai algai, tiks veikti atbilstoši grozījumi. Spriests tiek arī par visu algu fondu iesaldēšanu. "Pacelt algas pašvaldībā varētu tikai tiem, kuri saņem zemāko algu, bet arī tas būs esošā algu fonda ietvaros," saka mērs. Algas varētu nepaaugstināt arī pašvaldības uzņēmumu valdēs un padomēs sēdošajiem. Kā skaidro komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Inita Andžāne, lielākoties viņiem jau ir Ministru kabineta noteikumos paredzētā maksimālā alga.
Grūtā situācija skubinājusi domi izvērtēt arī savu ierēdņu skaitu. Pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis stāsta, ka pašreiz domes centrālajā administrācijā tiek izstrādātas vairāku struktūru reorganizācijas, jo konstatētas vairākas sfēras, kur dažādu nodaļu struktūru darbība pārklājas vai dublējas. Visticamāk, pārmaiņas skars ārlietu nodaļu, tūrisma un informācijas biroju un, iespējams, sabiedrisko attiecību nodaļu. Sīkāk gan izpilddirektors neko nekomentē, jo "nevēlas skriet notikumiem pa priekšu". Kā liecina finanšu departamenta informācija, sabiedrisko attiecību nodaļa, kurā strādā 12 darbinieku — preses sekretāru un projektu koordinatoru, šogad pašvaldībai izmaksājusi ap pusmiljonu latu. Lielāka skaidrība par to, kuras iestādes reorganizēs un kur samazinās štatus, būs nākamnedēļ, kad savus priekšlikumus par pārvaldes optimizēšanu mēram iesniegs vicemēri. Par sociālo sfēru atbildīgais vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) jau ierosinājis apvienot komunālo un vides departamentu, tādējādi liekas varētu kļūt 25—30 štata vietas un tiktu ietaupīti vismaz 400 tūkstoši latu.