Atklāts restaurētais piemineklis 1905.gada cīnītājiem

...es agrāk nesapratu...bet tagad gan saprotu šos revolucionārus...Man pie šim cūcībām pret tautu sociāldemokrātiskas idejas sāk palikt tuvas. Un zemei patiesi būtu jāpieder tautai - pēc vajadzības skatoties, un pēc padarītā darba. Nepatīk, nelasiet.

Esmu izstudējusi visu tā laika latviešu valodā iznākošo presi, un man 1905. gada laika gars ir tuvs un saprotams. Nu, nevarēja cilvēki nededzināt tās pilis! Bija, par ko! Tas bija briesmīgs laiks - cars ar saviem ierēdņiem un žandarmiem no vienas puses, vācieši - no otras. Un tad nāca melnās sotņas. Tāpēc malači ir latviešu strēlnieki, kas pēc tam krieviem labi atriebās - pelnīti.

Es atceros to, ko esmu lasījis par šiem notikumiem smalkā aprakstā, nevis kā padomju vēstures grāmatās, kur ne vārda nav par to, kāpēc šaušana vispār sākās.

Der jau tomēr atcerēties, ka revolucionāri izcēlās ar nevisai smukiem darbiem. Piemēram, Stāmerienas pils dedzināšanu. Daudz kultūrvēsturisku vērtību aizgāja bojā, bibliotēkas, muižas utt. Jāatzīst gan, ka bez asinīm un ciešanām reti kura jauna nācija ir veidojusies.

Skumji, 2005 jāpasludina par "Mēmo eirogadu"... "Ai vācieti, ai vācieti ellē tevi ar visiem šedevriem!" Nil, dari vairāk sakrā ar latviešu "vēsturi no kuŗas tie kautrējas" un 2015 atzīmēs kā pienākas "Latviešu Revolūciju" kā 1905 gadu pazīst daudzviet pasaulē...

Paldies RD vadībai par labo darbu - piemiņas saglabāšanu.

Te der atcerēties, ka asiņainie notikumi sākās ar to, ka no strādnieku puses atskanēja šāviens uz karavīru pusi, vienu laikam nāvīgi ievainojot. Policistu nepietika, tāpēc tur bija izvietoti kareivji, kas nospēlēja liktenīgo lomu, policisti visdrīzāk neatbildētu uz provokāciju ar vispārēju šaušanu.