Pretrunīgi vērtētā Rīgas atkritumu reforma liek domāt, ka tiek radīta silta ligzdiņa jaunam biznesam - atkritumu dedzinātavai.
Rīdzinieki atkritumus nešķiro. Tie visi nonāk poligonā Getliņos. Tur tos sadedzina, iegūst elektrību un pārdod tālāk valsts a/s Latvenergo. Iespējams, šādai biznesa shēmai zaļo gaismu dos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reforma. Tas nozīmēs dārgu pakalpojumu iedzīvotājiem, konkurences un brīvā tirgus ierobežošanu, atkritumu šķirošanas sistēmas iznīcināšanu, kā arī vienlaikus siltas ligzdiņas radīšanu jaunam biznesam, proti, atkritumu dedzinātavai.
Ideju par rīdzinieku drazu svilināšanu un pārveidošanu enerģijā jau pirms diviem gadiem sākusi attīstīt SIA Ekodoktrīna, kas saistīta ar personām gan no LSDSP, gan ar Parex banku, kā arī Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles ģimeni un viņa bijušajiem darbiniekiem. "Tas, ka Šķēle ir legalizējis savu atkritumu biznesu, raisa bažas, ka viņš negrasās atteikties no politiskās ietekmes," pagājušajā nedēļā Dienai sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP), paskaidrojot, ka, lai šāda uzņēmējdarbība būtu sekmīga, jābūt taču pārliecībai par pašvaldības, arī valsts lēmumiem attiecībā uz tarifiem, poligonu attīstību utt. A.Štokenberga vadītā ministrija grasās domes saistošos noteikumus apturēt, galīgo lēmumu solot pieņemt pēc Vides ministrijas vērtējuma saņemšanas.
Rīgas atkritumu reformas iespējamie ieguvēji
SIA Nelsens pirms pusotra gada iegādājās bijušais apsardzes firmas Ave Lat sargs valdes loceklis Ēriks Zaporožecs. Nelsens padomē ir arī Ilze Martinsone, bijusī Ave Lat grupas augsta līmeņa darbiniece - 90.gadu sākumā viņa bija A.Šķēles kolēģe Lauksaimniecības ministrijā. Abi kopīgi strādāja komisijā, kas apstiprināja valsts pārtikas uzņēmumu privatizāciju. Vēlāk lielākā daļa šo uzņēmumu nonāca Ave Lat grupā. Patlaban I.Martinsonei pieder Ave Lat sargs, kas izmanto A.Šķēles firmas Uzņēmumu un vadības konsultācijas. Kopš Nelsens īpašnieku maiņas tā valdes loceklis ir Māris Pauders - viens no apsūdzētajiem daudzmiljonu digitālās televīzijas krimināllietā: viņa vadītā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra meitasuzņēmums noslēdza desmitiem miljonu latu vērtu līgumu ar Kempmayer Media par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.
Pilnsabiedrībā Exto-D, kas neoficiāli tiek saistīta ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDP), ir divi biedri - SIA Exto un a/s Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums. Pēdējā īpašnieks ir Daugavpils dome, kuras bijušais mērs Rihards Eigims no LSDSP saraksta kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās. Exto-D ir viena no tām trim firmām, ar kurām bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs, toreiz vēl LSDSP biedrs, 2005.gadā parakstīja līgumus par iespēju apsaimniekot atkritumus Rīgā, nerīkojot konkursu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) interešu konflikts G.Bojāram tomēr nekonstatēja. Jāatzīmē, ka 50% SIA Exto pieder Alvim Krauklim, kurš līdz 2005.gada vidum bijis valdes loceklis arī SIA Eksetekss, kas patlaban pilnībā pieder bijušajam G.Bojāra padomniekam Anatolijam Jerumanim un ir SIA Ekodoktrīnas kapitāldaļu turētājs. SIA Exto vairākus gadus revidente bijusi kāda Ineta Gadzjus, kas saskaņā ar KNAB mājaslapā publicēto partiju ziedojumu sarakstiem, 2007.gadā un 2006.gadā LSDSP ziedojusi pa 5000 latiem.
Avots: Dienas apkopotā informācija pēc Uzņēmumu reģistra apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācijas
Galvenie iebildumi
Pret atkritumu apsaimniekošanas reformu Rīgā līdz šim iebildumus izteikuši a/s Latvijas Zaļais punkts, Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas atkritumu saimniecības asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, kā arī starptautiskie operatori L&T un Ragn-Sell. Viņi iebilst, pirmkārt, pret to, ka operatoriem maksās par Getliņos ievesto atkritumu daudzumu, kas neveicinās šķirošanu. Otrs lielākais iebildums ir - konkurences ierobežošana. Saskaņā ar jauniem noteikumiem Rīgu sadalīs piecās zonās un katrā no tām konkursa kārtībā izvēlēsies tikai vienu operatoru, līdz ar to paši iedzīvotāji un uzņēmumi vairs nevarēs izvēlēties ne cenas, ne pakalpojuma ziņā izdevīgāko operatoru. To viņu vietā izdarīs pašvaldība. Trešais iebildums ir pret to, ka tarifu noteiks RD, nevis regulators, kā līdz šim.
Pieļauj, ka zonas sadalītas
Cilvēks, kas labi informēts par jauno sistēmu, Dienai stāsta, ka zonas jau pirms konkursa tiek piedāvātas atkritumu apsaimniekošanas firmām. Ar divām firmām jau ir sarunāts, kurās tās konkursā uzvarēs. Proti, bijušajam A.Šķēles darbiniekam piederošajam operatoram Nelsens tiks Kurzemes (kur patlaban jau tas lielākoties strādā) un Zemgales rajons, savukārt neoficiāli ar LSDSP saistītais Exto-D - Latgales priekšpilsēta. "Tā nevar būt," vaicāts par šīs informācijas patiesumu, teic par atkritumu reformu atbildīgais Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs (LSDSP). Arī Rīgas domes (RD) vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš (LZS) to kategoriski noliedz, sakot, ka uzvarētāji tiks noskaidroti konkursā.
Tomēr abas firmas līdz šim skaļus protestus pret jauno kārtību nav izteikušas. Exto-D pārstāve Māra Pastore Dienai atzīst: "Neko radikāli negrasāmies iebilst. Pieņemsim, kā būs. Strādājam jebkurā situācijā." Un kurā zonā tad Exto-D pieteiksies, ja būs konkurss? "Latgales priekšpilsētā," īsi atbild M.Pastore. Nelsens līdz šim publiskus iebildumus izteicis vien par to, ka ir neziņa - kas notiks ar uzņēmumam piederošajiem konteineriem - pašvaldība pārpirks vai nē. Saskaņā ar noteikumiem tie piederēs RD. Konteineru parka iegādei, kā arī īpaša aprīkojuma uzstādīšanai, atkritumu izvedējmašīnām vides departamenta 2008.gada budžeta projektā paredzēti ap 10 miljoniem latu. "Kur vēl labāks bizness! Atkritumu konteineri nebūs jāpērk, tie būs pašvaldības, ar līgumu slēgšanu un iedzīvotājiem nebūs jāņemas, tikai savāc, izved un saņem naudu," Dienai vēsta kāds atkritumu sfēras pārzinātājs.
Kas laužas biznesā
Taču atkritumu savākšana ir mazais bizness, lielais bizness ir to dedzināšana. Uzceļot dedzinātavu, kas būtu vienīgā vieta, kur nobēdzināt Rīgas atkritumus, jo poligons Getliņos pēc vairākiem gadiem būs pilns, tās īpašnieki pie jaunās sistēmas (operatoriem maksā par Getliņos ievesto) iegūs tādu kā monopola stāvokli atkritumu pārstrādē. Līdz ar to arī tarifu noteikšanā rīdziniekiem.
Izsekojot SIA Ekodoktrīna īpašnieku maiņai četru gadu garumā kopš tās dibināšanas, var spriest, ka šāda dedzinātava ir Parex bankas, LSDSP un A.Šķēles projekts. Firmas padomē no paša sākuma darbojas Egons Lavendelis, kurš īsi pirms Ekodoktrīnas nodibināšanas pametis ģenerāldirektora krēslu Getliņos, un RD deputāts Mihails Kameņeckis (Jaunais centrs), kas ir arī Parex bankas Korporatīvās kreditēšanas un līzinga daļas vadītāja vietnieks. Valdes priekšsēdētājs kopš uzņēmuma dibināšanas ir Valdis Rupmejs, kurš iepriekš darbojies ar A.Šķēli saistītos enerģētikas projektos. Valdē ir arī Parex bankai piederošā SIA Parex līzings un faktorings valdes locekle Jevgenija Suprugova. Starp Ekodoktrīnas darbības veidiem nosauktas - notekūdeņu un atkritumu likvidēšana, attīrīšana, metāla atkritumu un lūžņu otrreizējā pārstrāde, elektroenerģijas ražošana un sadale, gāzes ražošana, gāzveida kurināmā sadale pa gāzesvadiem. Tas liek domāt, ka jau sākotnēji uzņēmums dibināts ar mērķi iesaistīties vai veidot biznesu atkritumu pārstrādē enerģijā.
To apstiprina fakts, ka četrus mēnešus vēlāk pēc Ekodoktrīnas izveidošanas tās padomes loceklis E.Lavendelis laikrakstam Rīgas Balss klāstījis ideju par atkritumu dedzinātavu, kuru viņš kopā ar citiem privātuzņēmējiem par bankas aizdevumu esot iecerējis uzbūvēt līdzās Getliņu izgāztuvei. Ieguldīto bija cerēts atgūt desmit gados, pārdodot saražoto elektroenerģiju un siltumu. Divus gadus vēlāk Ekodoktrīna noslēdza līgumu ar RD un Stopiņu novadam piederošo SIA Getliņi-Eko par pilnsabiedrības Ekodoktrīna - Getliņi izveidošanu. Tā izveidota ar mērķi atrisināt atkritumu pārstrādes un dedzinātavas jautājumus, skaidro E.Lavendeļa pēctecis Imants Stirāns (LSDSP). Ļaut iepazīties ar līgumu, kas noslēgts starp Getliņi-Eko un Ekodoktrīnu, viņš Dienai sola nākamnedēļ.
Dome nepretosies
Spriežot pēc I.Stirāna teiktā, darbs pie dedzinātavas plānošanas nav apstājies. Uz jautājumu, cik tālu dedzinātavas idejā ir izveidotā pilnsabiedrība, viņš atbild, ka "patlaban tiek pētīts ievesto atkritumu morfoloģiskais sastāvs, jo, izvēloties dedzināšanas tehnoloģijas, jāzina atkritumu sastāvs". Prognozēt, kad dedzinātavu varētu uzcelt, viņš atsakās. Pirmā pirms dedzinātāja, pēc viņa vārdiem, tapšot atkritumu šķirošanas rūpnīca. Taču, ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) apturēs jauno apsaimniekošanas koncepciju, vai dedzinātājs var darboties? "Bez koncepcijas teorētiski dedzinātava var darboties, bet nebūs tik efektīvi," atbild I.Stirāns.
Arī J.Dinēvičs par iespējamo dedzinātavu Getliņos esot dzirdējis. Pēc viņa vārdiem, ja teorētiski tāda taptu, dome nepretotos, jo pašvaldība pati nevarētu nākt ar tādām investīcijām.
Politiskais atbalsts
Tā kā atkritumu apsaimniekošanas sfēra ir augsti regulēta, Rīgas reformu sākt īstenot bijis iespējams, tikai ar politisko atbalstu visos līmeņos - gan pašvaldības, gan valsts.
Pašvaldības līmenī politiku atkritumu sfērā patlaban koordinē LSDSP. Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) reformai viņa vadītajā pilsētā līdzi neseko. Tā var secināt no viņa preses sekretāres Ingas Spriņķes teiktā, ka "mērs nav pieķēries šai tēmai - visas sfēras ir sadalītas, un vicemērs Dinēvičs ir atbildīgais par atkritumu apsaimniekošanu". Arī vides komitejas vadītājs ir LSDSP biedrs Dainis Īvāns.
Valsts līmenī pāris gados veiktas tādas likumdošanas izmaiņas, lai Rīgā varētu ieviest jauno sistēmu. Piemēram, pērn rudenī Atkritumu apsaimniekošanas likumā Saeima izdarīja grozījumus, kas noteic, ka no šā gada janvāra Rīgas pašvaldība var pati noteikt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Uz pārējām pašvaldībām šī norma neattiecas. Nākamceturtdien Saeima otrajā lasījumā skatīs jau citus šī paša likuma grozījumus. Proti, lai jaunā sistēma varētu darboties, nepieciešams noteikt, ka turpmāk atkritumu radītāji (iedzīvotāji, uzņēmumi) var līgumus par atkritumu savākšanu, aizvešanu utt. slēgt ar pašvaldību. Tagad to drīkst tikai ar komersantu.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) Dienai gan noliedz, ka likuma grozījumi tapuši Rīgas dēļ. Taču, neraugoties uz iebildumiem gan no atkritumu apsaimniekotāju profesionāļu puses, gan LDDK, viņa vadītā ministrija līdz šim oficiālu viedokli par Rīgas atkritumu reformu nav paudusi. Ministrijas speciālisti tikai pēc pagājušajā nedēļā RAPLM izteiktā lūguma sāka gatavot savu atzinumu.