Katrā Daugavas krastā atrastas divas vietas, par kurām ostai nebūtu iebildumu, saka domes satiksmes un transporta lietu komitejas preses sekretārs Dzintars Zaļūksnis. Kur tās konkrēti atrodas, ne no ostas, ne domes pagaidām uzzināt neizdevās. Dz.Zaļūksnis skaidro, ka A.Požarnovs nevēlas vietas publiskot, kamēr nav noslēgušās visas konsultācijas. Citiem domes deputātiem un sabiedrībai tās varētu darīt zināmas kādā no tuvākajām komitejas sēdēm. Satiksmes eksperti vairākkārtīgi _Dienai _minējuši kuģošanu kā alternatīvu sauszemes satiksmei. "To tiltu tik ļoti trūkst, tāpēc jāapsver iespēja veidot prāmju satiksmi pāri Daugavai," sacījusi satiksmes inženierzinātņu doktore un satiksmes plānošanas firmas _Imink _direktore Ija Niedole, kas savulaik pētījusi ieceri par prāmju līnijas izveidi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi. Pētījumā secināts, ka prāmis var pozitīvi ietekmēt transporta kravu kustības samazinājumu Rīgā, kā arī paātrināt nokļūšanu no viena krasta līdz otram līdz pat 25 minūtēm. Taču apkārtnes iedzīvotāju iebildumu dēļ, iecere pagājušā gada sākumā domē tika noraidīta, savukārt atrast citas brīvas vietas ostā līdz šim nebija izdevies.
Rīgas reģiona attīstības aģentūras, kas nodarbojās ar projekta attīstīšanu, vadītājs Dans Bērtulis uzsver, ka osta pati nav ienteresēta prāmju satiksmes izveidē, jo tādejādi tiktu traucēta brīva kuģu ienākšana un iziešana no ostas. Rīgas mērs un brīvostas valdes loceklis Jānis Birks (TB/LNNK) par šiem ostas iebildumiem sakās neko nezinām, taču norāda, ka "tas nevar būt arguments," jo satiksmes intensitāte Daugavā ir ļoti zema salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, piemēram, Rostoku. Mērs ir pārliecināts, ka prāmis būtu ekonomiski izdevīgs.
Visupirms gan jārēķinās ar izdevumiem infrastruktūras izveidē. Lai ierīkotu prāmju līniju, būs jāizbūvē piestātnes, kuru izmaksas pirms gadiem tika lēstas ap diviem miljoniem latu, piebraucamie ceļi un automašīnu stāvlaukumi.