Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Bezspēcība pret gruvešu saimniekiem liek domāt par sodu paaugstināšanu

Par teritorijas nekopšanu pašvaldība īpašniekam, ja tā ir juridiska persona, var uzlikt naudas sodu līdz pat diviem tūkstošiem latu. Tajā pašā laikā Rīgas administratīvo inspekciju pārstāvji Dienai atzīst, ka desmitiem zemes īpašnieku nekopj sev piederošo teritoriju, un pat soda nauda piemērošana nemudina viņus sakopt īpašumu.

Dienas apkopotā informācija par regulāriem teritoriju nesakopējiem liecina, ka pašreizējie soda mehānismi nav pietiekami efektīvi. Kā risinājums izskan gan sodu paaugstināšana, gan veids, ka īpašumu sakopj pašvaldība, un ieguldītos līdzekļus vēlāk piedzen no saimnieka.

RD Latgales priekšpilsētas administratīvās inspekcijas vadītājs Uldis Skujiņš stāsta, ka lielākā daļa saimnieku uzskata, ka viņi savā privātīpašumā drīkst darīt jebko, taču aizmirst par apkārtējiem. Piemēram, Ilūkstes ielas 69 nama iedzīvotāja Lidija Cīrule sava nama pagalmu ir pārveidojusi par milzu atkritumu izgāztuvi, nepatīkamā smaka traucē apkārtējos, tāpat arī mušas un kukaiņi. Protokoli un uzliktie naudas sodi tā arī paliek tikai zīmogots papīra gabals, jo sieviete kategoriski atsakās ne tikai izvākt atkritumus no savas mājas pagalma, bet arī maksāt viņai uzlikto sodu. Problēmas, pēc U.Skujiņa teiktā, esot arī ar koplietošanas teritorijām. Tā, piemēra, Katrīnas dambja 26 nama iedzīvotāji gandrīz katru savu pagalma stūri ir pārveidojuši par mini izgāztuvi. U.Skujiņš min, ka visbiežāk cilvēki mēslo tur, kur paši nedzīvo, piemēram, teritorijās pie mājām un garāžām. Latgales priekšpilsētas administratīvās inspekcijas redzes lokā regulāri nonāk arī Prūšu ielas 24 nama pagalms, kurā, līdzīgi kā Katrīnas dambja 26 nama blakus teritorijā, ir iespējams atrast neiedomājamākās lietas. Taču sodīt nevienu iedzīvotāju nevar, jo teritorija it kā nevienam neskaitās koplietošanā.

Vidzemes priekšpilsētas sabiedrisko attiecību departamenta preses sekretāre Dana Šarlovska savukārt norāda, ka daļa no nekopto īpašumu saimniekiem nedzīvo uz vietas, tādēļ sodīšana ir praktiski neiespējama. Pagaidām arī pašvaldībai nav tiesību sakopt teritoriju par saviem līdzekļiem un pēcāk īpašniekam par to likt samaksāt.

Liela problēma ir arī grausti un jaunbūves, kas pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Kā stāsta Zemgales izpilddirekcijas Administratīvās inspekcijas pārstāvis Bruno Vrubļevskis, šādas vietas ir īpaši bīstamas, jo apdraud apkārtējos. "Visbiežāk cilvēki nopērk zemi, iesāk būvēt māju, bet nepietiek līdzekļu, lai to pabeigtu. Tādēļ māja paliek puscelta un tās sabrukšana ir tikai laika jautājums."

***

Ko darīt?


Uģis Vidauskis, pārstāv RD izpilddirektoru Andri Grīnbergu:

Izskatās, ka sodi par teritorijas nekopšanu atkal ir par mazu. Lai gan par to lemj Saeimas Juridiskā komisija, pašvaldība, visticamāk, ieteiks likumdevējiem pārskatīt soda naudu summas. Rīgas domes veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka rīdzinieki ir par sodu paaugstināšanu piegružotājiem, it īpaši uzņēmumiem.

Jānis Liniņš, Rīgas Domes (RD) Administratīvās komisijas priekšsēdētājs:

Soda naudas apjomā noteikšanas sistēma ir pavisam vienkārša — jo nopietnāks pārkāpums, jo liekāks sods. Tā kā nesakopto teritoriju problēma ir nopietna, tiek meklēti dažādi risinājumi. Kā viens no iespējamajiem variantiem tiek piedāvāts variants, kad pašvaldība sakopj par saviem līdzekļiem un pēcāk īpašniekam sastāda rēķinu. Taču šajā gadījumā īpašnieki varētu vērsties tiesā un pašvaldībai tas radītu tikai papildu izdevumus.

Imants Bergs, Biznesa augstsklas Turība Juridiskās fakultātes pasniedzējs:

Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc tāda sistēma, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem sakopj privātīpašumu un pēcāk liek par to samaksāt, ne vienmēr būs efektīvākais risinājums. Šeit saduras privātīpašnieka un sabiedrības tiesības. Viena lieta, ka cilvēks nekopj savu īpašumu, taču otra — kad tas sāk apdraudēt citus cilvēkus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas