Kāpēc neizdevās Rīgas mēra nomaiņa, ko gribēja TP un JL
Rīgas domes koalīcijā ne tikai mēra Jāņa Birka tēvzemieši, bet neviena no labējām partijām šobrīd nevarot justies pārāk ērti. Tautas partijas atbildībā nodotajā pilsētas attīstības jomā KNAB aiztur atbildīgas personas aizdomās par koruptīviem darījumiem. Jaunais laiks ir dziļā opozīcijā, kas apgrūtina tā izredzes pašvaldību vēlēšanās. LPP/LC nonākusi grūtībās ar tās virzīto Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītāju Oļegu Burovu, par kura iespējamo interešu konfliktu pēc JL iesnieguma KNAB sācis pārbaudi.
Vienlaikus tiek prasīts mēram pieņemt lēmumu par O.Burova atbrīvošanu, lai iedzītu ķīli viņa attiecībās ar LPP/LC, ko mērs nevarot darīt pirms KNAB atzinuma saņemšanas. "Dome vārās, pastiprinās intrigas un arī satraukums - pēc kura nākamā atbrauks ar rokudzelžiem," stāstīja kāds pašvaldībā sastaptais.
Prasa mēram vairākumu
Lai arī J.Birks (TB/LNNK) viskaismīgāk ir sācis cīņu par korupcijas risku mazināšanu domē, opozīcijā esošais Jaunais laiks aicināja viņu atkāpties tieši par nespēju tos novērst. Šiem paziņojumiem varētu nepievērst uzmanību, ja vien no vairākiem ticamiem avotiem nebūtu izskanējis, ka šī JL darbība ir saskaņota ar TP, un plāns nomainīt Rīgas mēru būtu īstenots, ja pret to nebūtu iebildusi LPP/LC. Sarunas, kurās izskanējušas arī konkrētas JL amatu prasības, ir notikušas jau pirms vairākām nedēļām. Taču publiskajā telpā par to varēja liecināt vienīgi atsevišķas pazīmes, piemēram, tas, ka domes sēdē, kurā tika lemts par Pretkorupcijas komisijas izveidošanu, JL uzbruka mēram J.Birkam, bet - ne TP, kuras vicemērs Andris Ārgalis ir atbildīgs par pilsētas attīstības jomu, ar kuru saistīts arī Edmunda Krastiņa (TP) vadītās pilsētas attīstības komitejas darbs. Ja apvērsums būtu izdevies, tad kā mēra kandidāts tiktu virzīts A.Ārgalis.
Tolaik KNAB aizdomās par kukuļņemšanu vēl bija aizturējis tikai bijušo domes pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un departamenta administrācijas vadītāju Raimondu Janitu. Iespējams, mēra nomaiņas plāni tika iesaldēti pēc nākamās aizturēšanas, kad KNAB marta beigās ieradās domē pēc pilsētas attīstības departamenta direktora Pētera Stranča, jo uz šī fona J.Birka nomaiņu ar A.Ārgali sabiedrība varētu arī nesaprast. Diena jau rakstīja, ka vēlmei īstenot šo rokādi, iespējams, ir arī ar politisko konkurenci saistīti iemesli - TP būtu grūti pieņemt to, ka tēvzemieši, kam ir daudz mazāks svars Latvijas politikā, piedalās pašvaldību vēlēšanās ar labi strādājošu Rīgas mēru.
Lai īstenotu pārmaiņas, TP sadarbojusies ar JL - par abu spēku tuvināšanos ir izskanējis vairākās intervijās, lai gan partiju līderu līmenī nopietnas sarunas nav notikušas. Rīgas domnieki Olafs Pulks (JL) un A.Ārgalis nenoliedz, ka ir pārrunājuši situāciju domē. TP pārstāvji pieļauj, ka jautājums par mēra nomaiņu vēl ir darba kārtībā, kā iemeslu nosaucot trauslo vairākumu, kāds ir koalīcijai. Tajā TP ir deviņas balsis, LPP/LC un TB/LNNK - katrai astoņas vietas, bet LSDSP - četri deputāti, kā arī vēl divas balsis saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts ar kreisajiem. Aizvietojot tēvzemiešus ar JL, kam ir deviņi mandāti, iegūta būtu tikai viena balss.
Birku glāba LPP/LC
"Jo lielāks uzsvars tiek likts uz korupcijas apkarošanu domē, jo vairāk tiek apšaubīta mana atrašanās amatā," Dienai sacīja J.Birks, secinājumus ļaujot izdarīt katram pašam. Viņš noraida pārmetumus par nespēju nodrošināt stabilu vairākumu, jo domnieki visus lēmumus ir varējuši pieņemt arī tad, ja kāds no koalīcijas ir bijis komandējumā. Pēc J.Birka domām, viņa priekšgājēji nekad nav tik sistemātiski pievērsušies korupcijas risku mazināšanai pašvaldībā, kā tas notiek tagad un ko nespēja arī JL deleģētais mērs Aivars Aksenoks.
Iespējams, J.Birku glāba tieši LPP/LC. Tās līderiem gan arī nebūtu politiski izdevīga Rīgas vadības atdošana TP. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Ameriks Dienai uzsvēra citus iemeslus - vēlēšanos pasargāt pašvaldību no nestabilitātes, ko varētu izraisīt vēlētājiem ne pārāk saprotamā biežā vadības maiņa. "Mūsuprāt, Jānis Birks spēj labi vadīt domi. Ja Jaunais laiks vēlas sadarboties, tad lai pasaka, par ko ir runa. Ja par mēra gāšanu, tad - bez mums," teica A.Ameriks. JL domes frakcijas vadītājs O.Pulks nevarēja vēl pateikt, ko frakcija vēlas, izņemot vēlmi strādāt un norādīt J.Birkam, ka viņam ir jāuzņemas atbildība par situāciju pašvaldībā. Sarunas ar TP "nav tik tālu nonākušas," apgalvoja JL pārstāvis.
Vicemērs A.Ārgalis savā specifiskajā izteiksmes stilā atzina, ka patiešām labprāt vadītu Rīgas domi, jo uz katrām vēlēšanām ejot kā mēra kandidāts. A.Ārgalis nejūtas atbildīgs par varbūtējiem korupcijas gadījumiem viņa atbildībā nodotajās jomās, jo departamenti esot patstāvīgas struktūras, to vadītāji iecelti ar domes lēmumu un tātad atbildība jāuzņemas mēram, kas to paraksta. Priekšsēža vietniekiem tikai "mākslīgi tie ir piekarināti, un viņi koriģē departamentu darbu," teica A.Ārgalis. Viņš apgalvoja, ka neesot bijusi doma gāzt J.Birku, bet tikai raudzīties, kā varētu iesaistīt JL domes darbā. Uz vaicāto, kāpēc pirms gada tas nebija iespējams, A.Ārgalis atbildēja, ka tagad "viņi ir attīrījušies un vairs nesēž pie sētas un neraud". JL esot radījis pārliecību, ka grib strādāt. Jau rakstīts, ka TB/LNNK līderis Roberts Zīle labējo partiju savstarpējās cīņās saredz risku, jo tādējādi var mazināties to ietekme gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās, un pavērtos lielākas izredzes kreisajiem spēkiem.