Daugava peldošajām mājām vēl nav gatava

škiet, projekta bīdītājs nav sapratis arī to, ka PUBLISKAJOS ūdeņos atļauts izvietot tikai peldmājas ar PUBLISKU funkciju: 73. Teritorijas plānojumā un lokālplānojumā publiskajos ūdeņos var noteikt teritorijas, kurās atļauts izvietot peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai. http://likumi.lv/doc.php?id=256866 Par ģuļamciematu publiskajos ūdeņos nav ko sapņot (un no konteksta par nomas noteikumiem var saprast, ka arī Bieķengrāvis ir publiskais ūdens, arī Civillikumā publiskā upe ir "Daugava (tās atzarojumi un Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) — no Latvijas—Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa Latvijas—Baltkrievijas robežu)" http://likumi.lv/doc.php?id=90219

Vai ta zemes rūkst?

Vēl nomaļāku vietu grūti iedomāties. Amsterdamā, Parīzē tādas mājas ir pašā centrā, kanālos un upēs. Lūk tad ir jēga, ja māja atrodas pilsētas centrā. Rīgā ir Zunda kanāls, Kileveina grāvis, Daugava pie Mūkusalas ielas un Maskavas ielas, Andrejsala. Lūk kur būtu jēga izvietot peldošas mājas, nevis pilsētas nomalē, bezjēdzīgā, degradētā teritorijā. Stulbums kaut kāds. Kad Nils iztaisnos šķībās laternas, ko pērn par pus miljonu salika uz AB dambja?

itkā zemes trūktu kur būvēt, turklāt cik māju tas uzceptajos ciematos nestāv tukšas.

Un kā tās lietas kārto Parīzē?

Stulbi, pie saprātīgas cenas es jau stātos rindā uz šādu māju.

Vēl nav gatava! Gatava būs tad, kad visu, kas ir uz cietzemes būs nopirkuši aziāti no Krievijas un Ķīnas. Tad varēs taisīt peldošās mājas (džonkas), un pieaicināt cilvēkus no Vjetnamas šādu projektu realizācijai. Tiesa, katru gadu tās mājas ar ledus iešanu tiks aiznestas uz līci, bet tas nozīmē, ka visiem būs nodrošināts darbs, un šeit nu būs Šlesera solītās 50 tūkstoš darba vietas- Vjetnamas speciālistu vadībā un Āzijas viesstrādnieku izpildījumā process būs praktiski bezgalīgs.