Galvaspilsētā strādājošās atkritumu apsaimniekošanas privātfirmas, kā arī organizācijas, kas atbildīgas par izlietotā iepakojuma atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanu un koordinēšanu Latvijā, gan pārliecinātas, ka izstrādātā koncepcija nesasniegs vēlamo, gluži otrādi - veicinās neko nešķirot, bet operatorus mudinās šķirotos atkritumus vest uz poligonu, nevis otrreizējai pārstrādei.
Grib izglītot
Pirmais solis - pašvaldība nodrošinās pietiekamu skaitu konteineru, nākamais - izglītos iedzīvotājus par iespēju un nepieciešamību šķirot atkritumus, saka Rīgas domes vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš.
Zaļās jostas un Latvijas Zaļā punkta pārstāvji uzskata, ka pašvaldībai nav jāuzņemas izglītojošā funkcija, jo viņi jau informē par atkritumu dalītās vākšanas sistēmu. Piemēram, sadarbībā ar šīm organizācijām atkritumu apsaimniekošanas firma Nelsens esot dalījusi pilsētniekiem informatīvus bukletus un uzlīmes. "Taču ne vienmēr buklets mainīs iedzīvotāju attieksmi," atzīst Nelsens valdes loceklis Māris Pauders. Viņaprāt, lai cilvēki sāktu šķirot, "jābūt gan pīrāgam, gan pātagai," piemēram, tiem, kas pareizi sašķiro atkritumus, par to izvešanu nav jāmaksā, bet pārējiem - ir gan. "Pašreizējā situācija nemotivē šķirot, jo par atkritumu izvešanu vidēji jāmaksā 60 santīmu, kas, salīdzinot ar pārējiem izdevumiem, ir maza summa, līdz ar to arī tā starpība, ko cilvēks ietaupītu, nemaksājot par šķirotajiem atkritumiem, ir ļoti maza (ap 20 - 30 santīmiem)," saka M.Pauders.
Manipulēs ar maksu
Tieši tāds arī ir pašvaldības plāns - motivēt iedzīvotājus šķirot atkritumus, manipulējot ar maksu. "Lats un santīms ir vislabākais skolotājs. Gribam ieviest praksi, ka par šķirotajiem atkritumiem, kuriem piejaukti klāt sadzīves atkritumi, cilvēkam jāmaksā, toties par pareizi sašķirotajiem - ne," stāsta A.Kļaviņš, piebilstot, ka par nešķiroto atkritumu izvešanu būs jāmaksā ar katru gadu arvien vairāk (tarifu noteiks domes deputāti).
Mainīsies arī maksas aprēķināšanas shēma. Patlaban maksu aprēķina pēc principa, ka katrs rīdzinieks gadā saražo vidēji 1,6 kubikmetrus atkritumu. Taču operatori norāda, ka tagad gadā reāli viens cilvēks saražo jau 2,1 vai pat 2,3 kubikmetrus. "Piemēram, mēs no Kurzemes namiem izvedam 30% lielāku atkritumu apjomu, nekā viņi mums maksā," teic M.Pauders. Tāpēc saskaņā ar jauno koncepciju turpmāk būs jāmaksā pēc faktiskā saražotā atkrituma daudzuma (konteinera tilpums pie mājas reiz izvešanas biežums).
Zaļās jostas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa atzīmē: "Ja šķirošanas iespēja tiek nodrošināta absolūti visiem, ar laiku cilvēks sāk pierast. Izmaksas tam ir labs stimuls, īpaši privātmājām. Problēmas varētu būt daudzdzīvokļu namos." Uz to norāda arī Cleanaway valdes priekšsēdētāja Indra Sāmīte, sakot, ka daudzdzīvokļu mājā vienmēr var atrasties kāds, kas nešķiros, līdz ar to arī viena neapzinīgā iedzīvotāja dēļ nāksies maksāt visiem pārējiem. Turklāt Rīgas centrā šķirošana patlaban ir praktiski neiespējama, jo tur joprojām darbojas maisiņu sistēma. Līdz jaunajam gadam vides departaments reformas ietvaros gan plāno Vecrīgā un centrā beidzot izvietot konteinerus. Vairākās Rīgas vietās iecerēts izveidot arī dalītās vākšanas laukumus, kuros bez maksas varēs nodot izlietoto iepakojumu, riepas, baterijas u.c.
Izdevīgāk sagāzt kopā
Latvijas Zaļā punkta valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsver, ka iedzīvotāju vēlme šķirot atkarīga arī no operatoru attieksmes: "Ja cilvēki redzēs, ka viņu rūpīgi sašķiroto saber vienā mašīnā ar parastiem sadzīves atkritumiem, tad motivācija zūd." Gada sākumā organizācija vērsās domē, paužot satraukumu par atkritumu reformā paredzēto punktu, ka operatoriem maksās par atkritumu poligonā Getliņos ievesto atkritumu apjomu, līdz ar to tiem nebūs intereses šķirot, bet gan visus - šķirotos, nešķirotos atkritumus sagāzt kopā un nodot, tā gūstot lielāku peļņu. "Tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumiem, kas paredz, ka atkritumi jāšķiro, nevis visi jāapglabā," teic M.Simanovičs.
"Ja skatāmies šaurā posmā, es tam varētu piekrist. Taču jaunā sistēma paver iespēju ienākt tirgū jauniem spēlētājiem - atkritumu apsaimniekotāju konkurss būs starptautisks, tādēļ uzņēmumi, kas satraukušies par savu tirgus daļu, meklē jebkādus argumentus, lai šīs izmaiņas nobremzētu," domā A.Kļaviņš. Viņš norāda, ka sistēma ir izgudrota laba, bet ar ļaunprātību viņu var padarīt sliktāku, un atzīst, ka tā rada kārdinājumu uzņēmumiem ne tikai sajaukt kopā sašķirotos atkritumus ar nešķirotajiem, bet arī uzdot Ādažu, Mārupes, Garciema un citu vietu atkritumus kā Rīgas, piejaukt sadzīves atkritumiem būvgružus, kas ir smagi utt. Pašvaldība plāno pret šādiem gadījumiem nodrošināties, izstrādājot mehānismu, ka, pieķerot negodprātīgu operatoru, var lauzt līgumu. "Ceram, ka operatori neriskēs. Pamatā balstāmies uz iedzīvotāju modrību - ceram, ka cilvēki ziņos, ja gadījumā operators viņu rūpīgi sašķiroto mēģinās gāzt vienā mašīnā," teic A.Kļaviņš. I.Sāmīte gan norāda, ka uz sirdsapziņas pamata vien uzņēmējiem nevar piespiest šķirot, vajag, lai tas viņiem ir finansiāli izdevīgi, par ko jaunajā koncepcijā netiekot domāts.
Rīgas ielās. Kas mudinātu jūs šķirot atkritumus?
Jurijs (16), mācās 10.klasē:
Ja es izšķirotu atkritumus, ko ikdienā nedaru, tad es gribētu par šo savu nelielo darbiņu dabūt kādu nelielu atalgojumu. Piedāvājums šādus atkritumus izvest par velti mani gan nemudinātu. Savukārt, ja sāktu sodīt par nešķirošanu, sanāks kādi 200 vai 300 cilvēki un skandētu, kāpēc tā.
Andris (42), strādā bankā:
Es šķirotu atkritumus, ja būtu vairāki konteineri vai arī miskastes mašīna, kur ir dažādi nodalījumi, kur tos mest. Sodīt par nešķirošanu gan būtu tāpat kā uzlikt sodus par ekonomisko spuldzīšu nelietošanu.
Sandra (21), studē:
Dzīvoju kopmītnēs, kur ir tikai viens konteiners, tāpēc atkritumus nevaru šķirot, kaut gan labprāt to darītu. Cilvēkiem gan jānodrošina iespēja šķirot atkritumus, gan aktīvi jāinformē par to.
Ruta (50), meklē darbu:
Cilvēks ievēro kārtību tad, ja kārtība ir - jānoliek konteiners papīram, stiklam utt., pretējā gadījumā cilvēks saliek visus atkritumus maisiņā un iemet to vienā konteinerā.