Rīgas domes (RD) priekšvēlēšanu gaisotnē pērn vasarā rīdziniekiem tika solīta drošāka Rīga, tajā skaitā īpaši tika uzsvērta cīņa ar nelegālu cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū. Pēc vēlēšanām "pārmaiņu koalīcija" pat izveidoja speciālu vicemēra amatu, kura tiešajā atbildībā ir drošības, sabiedriskās kārtības un pretkorupcijas jautājumi galvaspilsētā.
Jau vairāk nekā gadu Latvijā, tostarp Rīgā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir spēkā lieli ierobežojumi, kas sekmējis dažādu agrāk ierastu sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumu kritumu, tomēr tiesībsargājošo iestāžu darbinieki atzīst, ka, piemēram, noziedzības apjoma kritums šā gada sākumā vēl nav drošs signāls, ka arī gadā kopumā situācija būs labāka nekā iepriekšējos gados. Savukārt šā gada sākumu Rīgā iezīmēja skarba slepkavība gaišā dienas laikā un ugunsgrēks nelegālajā hostelī, par kura darbību zināja gan būvvalde, gan pašvaldības policija, gan citi dienesti. Tas liek aizdomāties, vai no drošības viedokļa Rīga maz ir gatava iekļauties ierastajā dzīvē pēc pandēmijas pārvarēšanas.
Ugunsdrošība klibo
Bēdīgu situāciju drošības jomā Rīgā raksturo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotie dati par ugunsnelaimēm. Šogad četros mēnešos ugunsgrēkos bojā gājuši gandrīz tikpat, cik pērn visā gadā un gandrīz divreiz vairāk nekā 2019. gadā. Proti, šā gada četros mēnešos ugunsgrēkos gājis bijā jau 21 cilvēks, savukārt 2019. un 2020. gadā kopumā – attiecīgi 12 un 24 cilvēki. Jāatzīst, ka šā gada statistiku būtiski ietekmēja traģiskais ugunsgrēks aprīlī Merķeļa ielā ierīkotajā nelegālajā hostelī, kur vienlaikus gāja bojā astoņi cilvēki (devītais ugunsgrēkā cietušais maijā nomira slimnīcā), tomēr arī šajā gadījumā vairāk vai mazāk tieši par nelaimi, precīzāk, par tās cēloņu savlaicīgu nenovēršanu, atbildība jāuzņemas Rīgas pašvaldībai, kas, neskatoties uz jau sen zināmu problēmu, nebija darījusi neko, lai pašvaldības teritorijā šādas nelegālas iestādes tiktu likvidētas.
Lai gan uzreiz pēc traģiskā negadījuma tika pārbaudītas citas šāda veida iestādes un meklēti "kādi atbildīgie", jānorāda, ka šī rīcība ir uzskatāma par formālu mēģinājumu nogludināt savas neizdarības sekas. Traģisko notikumu no RD publiski komentēja un situāciju skaidroja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (Par!/ Progresīvie), kas liek uzdot jautājumu, cik lietderīgs bijis speciāli Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvei Lindai Ozolai izveidotais vicemēra amats, kura pārziņā ir drošības, sabiedriskās kārtības un pretkorupcijas jautājumi. Vienlaicīgi viņa ir arī RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja.
Lūgta paust savu viedokli, kā vicemēres amatā ir sekmējies ar darbiem drošības situācijas uzlabošanā galvaspilsētā, tostarp izpildot arī savus priekšvēlēšanu solījumus, L. Ozola Dienai atbild ļoti vispārīgās frāzēs, ka drošības jautājumu risināšana un situācijas uzlabošana esot viena no prioritātēm.
Pandēmijas ietekme
Pārdomas gan raisa L. Ozolas definētās Rīgas pašvaldības policijas (RPP) stratēģiskās attīstības plāna ietvaros izceltās prioritātes: klātbūtnes stiprināšana apkaimēs, kas ir cieši saistīta ar iedzīvotāju iesaisti kārtības nodrošināšanā (kopienas policijas darbības modelis), policijas darba atklātība un sabiedrības uzticības veidošana, tehnoloģijas un sociālie mediji, pašvaldības policijas iekšējā kapacitāte, tās darba efektivitāte, darbinieku apmācība. Proti, JKP pārstāve atzīst, ka drošības situācijas nodrošināšanu lielākā vai mazākā mērā plāno īstenot ar pašu pilsētnieku jeb nodokļu maksātāju darbu, lai gan drošības garantēšana ir pašvaldības pienākums.
L. Ozolas pieminētā "kopienas policija" atmiņā atsauc PSRS okupācijas laikus, kad arī darbojās sabiedriskās kārtības uzraudzīšanas struktūra, kuru tautā sauca par družiņņikiem, kas patrulēja pilsētu ielās. Šai "tautas uzraudzības" struktūrai bija diezgan neviennozīmīga reputācija, tādēļ arī L. Ozolas ideja par "kopienas policijas" veidošanu rada virkni jautājumu par idejas mērķiem un potenciālās kontroles struktūras funkcijām, pilnvarām un kompetenci.
RPP vadītājs Juris Lūkass sarunā ar Dienu pauda, ka sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumu skaits kopš pagājušā gada pavasara kopumā ir mazinājies, kam ir diezgan tieša saistība ar pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem un liegumiem. Vienlaikus RPP darba apjomu tie nav mazinājuši, ņemot vērā, ka visu šo laiku RPP būtiski resursi ir novirzīti tieši epidemioloģiskā tiesiskā regulējuma ievērošanas kontrolei. Pēc viņa stāstītā, jūtami mazinājušies huligānisma gadījumi pilsētā, sevišķi centra daļā nedēļas nogalēs, kas saistīts ar izklaides vietu darbības liegumu, kā arī ārvalstu tūristu skaita krasu samazinājumu.
Tomēr J. Lūkass pauž, ka, analizējot drošības un kārtības situāciju Rīgā, kopējā aina ir kļuvusi labāka, lai gan arī pērn izsaukumu skaits turpināja pieaugt. "Ja salīdzinām datus, sākot no 2016. gada, kad mums bija izsaukumu pieaugums ap 10 tūkstošiem ik gadu, tad 2020. gads bija īpaši raksturīgs ar to, ka pieaugums bija minimāls – tikai 2,9% un kopējais izsaukumu skaits bija 118 561," situāciju ilustrē RPP vadītājs.
Tajā pašā laikā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics sarunā ar Dienu pauda, ka kopējā noziedzības līkne būtībā nemainās un ir stabila. Viņš arī piebilst, ka šā gada pirmais ceturksnis raksturīgs ar to, ka būtiski pieaudzis krāpšanas gadījumu skaits, tostarp saistībā ar interneta tirdzniecību un banku klientiem.
Pēc J. Staļģevica paustā, tas, ka šogad pirmajā ceturksnī novērojama pārkāpumu samazināšanās gan laupīšanu, gan zādzību jomā, vēl nav signāls, ka šāda tendence saglabāsies arī visu gadu, līdz ar to VP ir piesardzīga prognozēs par tendencēm. Vienlaikus noziedzības mazināšanos pozitīvi ietekmējuši daudzie pandēmijas ierobežojumi. Piemēram, gada sākumā bija slēgta lielākā daļa veikalu, tostarp tirdzniecības centri, līdz ar to reģistrēto zādzību skaits veikalos šogad pirmajā ceturksnī bijis par 500 mazāk nekā pērn šajā periodā. Tieši tāpat samazinājums jūtams arī tā sauktajā ielu noziedzībā.
Kā ļoti bīstamu problēmu VP pārstāvis tomēr uzsver narkotisko vielu apriti, kas aizvien ir ļoti apjomīga un būtībā nemazinās, pat neskatoties uz ierobežoto pārvietošanos, tostarp pāri valstu robežām. "Šogad pirmajos trijos mēnešos Rīgas reģionā konfiscēti vairāk nekā 50 kilogrami narkotisko vielu. Tā ir viena no policijas prioritātēm, lai maksimāli izskaustu šos noziegumus. Ir liela daļa jauniešu, kuri lieto marihuānu, uzskatot, ka tas nav bīstami. Diemžēl viņi neapzinās, ka it kā nevainīgā "zālītes" uzpīpēšana ir pats sākums kādam lielam, negatīvam ceļam. Nereti pēc tam cilvēki sāk lietot spēcīgākas narkotikas, kam mēdz sekot nostāšanās uz noziedzības ceļa," pauž J. Staļģevics.
Jāpiebilst, ka "pārmaiņu koalīcijas" un drošības jautājumu vicemēres ikdienas retorikā gan nav dzirdēts par plānotajiem darbiem šīs sērgas apkarošanas sekmēšanai.
Pārbaudes Centrāltirgū
Viena no būtiskām problēmām Rīgā un arī Latvijā kopumā ir akcīzes preču, īpaši alkohola un tabakas, kontrabanda un nelegālā tirdzniecība. JKP priekšvēlēšanu programmā tieši solīja: "Tiks pilnībā izbeigta kontrabandas cigarešu un alkohola tirdzniecība Rīgas tirgos." Tomēr šķietami, ka L. Ozola sava solījuma īstenošanu labprāt noveļ uz citu pleciem.
Lai gan noziedzības apkarošana nenoliedzami ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence, būtiska loma ir arī pašvaldības aktīvai rīcībai. Taču izskatās, ka politiķi par savu pienesumu uzskata tikšanās un sarunas dažādās sapulcēs, jo Diena tā arī nesaklausīja konkrētas atbildes no L. Ozolas par viņas praktiski paveikto kontrabandas apkarošanā, un lielākais nopelns šīs sērgas apkarošanā Rīgas pilsētā ir VP aktīvai darbībai. Stāstot par savu solījumu izpildi, L. Ozola norāda, ka primāri atbildīga par ierobežojošo pasākumu īstenošanu konkrēti Centrāltirgū esot tā valde. Uzsākot darbu RD un tiekoties ar tirgus vadību, L. Ozola pārrunājusi darbības plānu kontrabandas preču tirdzniecības novēršanā, kā arī sadarbību ar atbildīgajiem dienestiem. "Jānorāda, ka atbilstoši grozījumiem Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību nelielā apmērā, būtiska nozīme ir VP turpmākajām aktivitātēm, ierobežojot šādu rūpalu," rezumē L. Ozola
J. Staļģevics Dienai apliecina, ka VP darbinieki Centrāltirgū veic pārbaudes gandrīz katru dienu. "Būtisku pienesumu šajā cīņā deva Krimināllikuma papildinājums, nosakot kriminālatbildību par nelikumīgu akcīzes preču tirdzniecību, jau sākot no vienas vienības, un šogad VP jau uzsākusi desmit krimināllietas par šādiem pārkāpumiem, turklāt tās visas ir par konstatētiem pārkāpumiem tieši Centrāltirgū," uzsver VP pārstāvis. Viņš pauž, ka kontrabandas apkarošanā VP ikdienā sadarbojas ar Centrāltirgus vadību, tomēr uzsver, ka sadarbībai starp VP, Rīgas domi un tirgus vadību noteikti jābūt vēl aktīvākai, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumus un efektīvāk izskaustu šo rūpalu gan Centrāltirgū, gan pilsētā kopumā.