Viens no viņiem ir Viktors (38), kuram nākas atzīt - esmu nodzēris kājas. Lai arī viņš jau ir apārstēts pēc samogona dzeršanas, vīrietis nevar nostāties uz kājām. Uzrunāts slimnīcas palātā par iespējām nomaksāt rēķinu, viņš satraucas: «Mani metīsiet ārā? Atnesiet manu jaku, tur ir mobilais telefons. Bet naudas man nav.» Izbijušais celtnieks zaudējis darbu, sākoties krīzei, un kopš tā laika dzer. Pēdējā «plostā» devies savā dzimšanas dienā, tas ildzis mēnesi. RAKUS toksikologs Roberts Stašinskis rezumē - nereti cilvēkiem, kas pārtiek no alkohola un ved antisociālu dzīvesveidu, nav ko maksāt par slimnīcu. Toksikoloģijas klīnikā no vairāk nekā 1500 pacientiem 707 aizgājuši nesamaksājuši. Viena pacienta ārstēšanas izmaksas valstij mēdz sasniegt 800 latu. Vairākums no viņiem slimnīcā nonāk bezsamaņā. Ārsts paskaidro - bezsamaņa ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, kas prasa izmeklēšanu un ārstēšanos stacionārā. «Kad iestājas, mēs nevaram prasīt - vai maksās, nemaksās? Ja pacients pasaka, ka nemaksās, tas nenozīmē, ka mums ir tiesības viņam atteikt ārstēšanu. Dzīvība ir apdraudēta,» saka R. Stašinskis.
Trīs gados pacienti palikuši parādā RAKUS 1 150 766 latus. Kā Dienai atzīst slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa, 33% ir pensionāri, 34% - bezdarbnieki, 16% - strādājošie, 3% - ārzemnieki, no 12% nav iespējams iegūt informāciju, 2% - invalīdi. Līdz ar to vismaz 70% ir no sociāli neaizsargātām grupām, un tikai 16% ir maksātspējīgi. RAKUS finanšu direktors Kārlis Smilga saka: pacientu - parādnieku problēma parādījās 2009. gada 1. jūlijā. Tad valsts nolēma dubultot pacientu iemaksas par uzturēšanos slimnīcā, sākumā no pieciem uz 12 latiem, pēc tam nolaida uz 9,5. Gadā pacientu parāda summa RAKUS ir ap 350 000 latu, parādnieku skaits - ap 9000. Tiesa, šī summa ir zem 1% no slimnīcas apgrozījuma.
Sākotnēji slimnīca centās naudu atgūt, sadarbojoties ar parādu piedziņas firmām. Pēc tam slimnīcas vadība lēma, ka šis nav atbilstošākais veids. «Parādnieki tomēr ir gados vecāki cilvēki, bija vairāk nepieciešams paskaidrošanas darbs,» saka K. Smilga. Tāpēc slimnīca pārgāja uz pašpiedziņu, proti, slimnīcas darbinieki apzvana parādniekus, informējot par parādu un iepazīstinot ar iespējām. «Sakām - jūs varat izņemt trūcīgas personas izziņu, jūs varat slēgt ar mums atliktā maksājuma līgumu. Ja nevarat tagad samaksāt, varat sešos mēnešos,» paskaidro K. Smilga. Atgūt izdodas līdz 15-20% parāda summas. Lielākā parāda summa ir 1700 latu vienam pacientam, bet vidējais parāda apjoms - 45 latu. «Daudz cilvēku ar nelielām summām, līdz ar to tiesvedību te nevar izvērst,» saka K. Smilga. Tiesa, slimnīca šobrīd apsverot iespējas uzsākt tiesvedību atsevišķos gadījumos. «Ja cilvēks strādā un viņam ir liels parāds, turklāt par maksas pakalpojumu, mēs domājam par tiesvedības uzsākšanu, jo te nav runa par paviršību, trūkumu,» saka K. Smilga. Tiesa, ārstēšanu parādniekiem slimnīca nevar atteikt.
Arī citās slimnīcās pacienti paliek parādā par ārstēšanos. Stradiņos kopējā pacientu parāda summa šobrīd ir ap 600 000 latu, un katru mēnesi tā pieaug par aptuveni Ls 20 000. Vidzemes slimnīcai pacienti savukārt paliek parādā vidēji 25 000-30 000 latu gadā.
