Kā norāda slimnīcā, struktūrvienības attīstības pamatojums ir balstīts vairākos faktoros, kas attiecas uz atšķirīgu ārstēšanas pieeju un individualizētas pieejas nepieciešamību dažādām onkoloģisko pacientu grupām - pacientiem ar hematoonkoloģiju un solīdiem audzējiem.
Austrumu slimnīcas valdes loceklis profesors Haralds Plaudis skaidro, ka esošās Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas attīstība saistīta ar Latvijas vēža centra akreditācijas procesu un ievērojamu progresu onkoloģisko pacientu medikamentozā ārstēšanā.
"Austrumu slimnīcai kā vadošajai onkoloģiskās palīdzības sniedzējai Latvijā ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu attīstību un piedāvāt pacientiem vēl precīzāku un individualizētu ārstēšanu. Jaunā struktūra ļaus labāk pārvaldīt pacientu plūsmu un nodrošināt specializētu multidisciplināru ārstēšanu, kas atbilst pašreizējām starptautiskajām vadlīnijām un praksēm," pauž Plaudis.
Slimnīcā norāda, ka hematoloģiskie audzēji un solīdie audzēji prasa ļoti atšķirīgas ārstēšanas metodes. Hematoloģiskie audzēji rodas asinsrades sistēmā un ir saistīti ar patoloģiskām izmaiņām asins šūnās vai kaulu smadzenēs, tie ir piemēram, leikēmija, mieloma, limfoma. Turpretī solīdie audzēji veidojas solīdos orgānos un audos, piemēram, plaušās, krūtīs, prostatas dziedzerī, aknās, kaulos.
Hematoloģija ietver ne tikai ļaundabīgo asinsrades slimību ārstēšanu, bet arī virkni ne onkoloģisku slimību, tajā skaitā imūnas trombocitopēnijas, iedzimtus asins sarecēšanas traucējumus, piemēram, hemofiliju, Villebranda slimību, un citas, kur lieto citas ārstēšanas metodes, ne ķīmijterapiju. Hematoloģijā tiek lietota arī tāda ārstēšanas metode kā autologā cilmes šūnu transplantācija, ko šogad Austrumu slimnīcā sāka lietot arī multiplās sklerozes pacientu ārstēšanā, skaidro Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece.
Slimnīcā norāda, ka divu mērķētu klīniku izveide nodrošinās augstāku specializāciju, kas atbilstu katra pacientu segmenta vajadzībām, Hematoloģijas klīnikā attīstot gan onkoloģisko, gan ne onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu. Šāda struktūra ļaus optimizēt resursu izmantošanu un nodrošinās specializētākas ārstēšanas metodes, kas būs piemērotākas katrai pacientu grupai, norāda RAKUS.
Slimnīcā skaidro, ka tradicionālā ķīmijterapija, kas vēsturiski ir bijusi galvenais vēža ārstēšanas veids, tiek pakāpeniski papildināta ar modernām metodēm, tādējādi ķīmijterapijas nosaukums vairs neaptver plašo spektru, ko šodien ietver solīdo audzēju medikamentozās ārstēšanas metodes, piemēram, arī imūnterapiju un mērķterapiju. Solīdo audzēju medikamentozās terapijas klīnikas nosaukums precīzāk atspoguļos jaunākās ārstēšanas pieejas, nodrošinot, lai gan ārstniecības personāls, gan pacienti skaidri saprot piedāvāto terapiju veidus un efektivitāti, norāda RAKUS.
Tiek prognozēts, ka klīnikas modernizācija ļaus labāk reaģēt arī uz medicīnas jomas attīstības tendencēm un pieprasījumu pēc specializētām ārstēšanas metodēm. Tāpat, RAKUS ieskatā, jaunā struktūra veicinās efektīvāku pacientu plūsmas pārvaldību un ļaus piesaistīt jaunos talantus, kas vēlas specializēties noteiktās ārstēšanas metodēs.
Plānots, ka klīnikas jaunajā veidolā darbu sāks 2024.gada nogalē. Hematoloģijas klīniku, tāpat kā līdzšinējo Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīniku, vadīs profesore Sandra Lejniece, savukārt uz jaunās Solīdo audzēju medikamentozās terapijas klīnikas vadītāja amatu tuvākajā laikā tiks izsludināts atklāts konkurss.