Kāpēc mums pašiem nepiedāvāja privatizēt zemi zem mājām, ja pirms tam apgalvoja, ka tai nav īpašnieku? Šāds jautājums izskan daudzu Dienas lasītāju vēstulēs. Visbiežāk dzirdētais notikumu scenārijs ir šāds - dzīvokļu privatizācijas laikā iedzīvotājiem solīts, ka varēs privatizēt arī zemi, taču vēlāk bez īpaša brīdinājuma rēķinos parādījusies ailīte «zemes noma». Taču šobrīd dzīvokļu un zemes īpašnieku attiecību regulējums ir visai sarežģīts un neviens nav gatavs solīt drīzu regulējumu.
Vecmāmiņa lasīja dzērvenes
Viens no izplatītākajiem stāstiem, ko dzird gan Purvciemā, gan Valdemāra ielā un vēl citviet Rīgā, ir par purviem, kur vecmāmiņas lasīja dzērvenes, padomju laikā te uzbūvēja mājas, bet tagad atklājas, ka šīm zemēm bijuši īpašnieki. Tomēr Rīgas vicemērs un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) skaidro, ka daudzviet, kur līdz 1940. gadam bijušas ganības, tām ir bijuši īpašnieki. Protams, daudzi zemesgabali vēlāk pārpirkti. Taču par to, ka agrāk zemei nav bijis īpašnieka, bet vēlāk tas uzradies, neesot pamata brīnīties, jo zemes reforma notika daudzus gadus un īpašnieki drīkst pieteikties joprojām, pa to laiku likums vairākkārt grozīts. «Īpašuma tiesības ir svētas, un pašvaldība zemi nevar ne atņemt, ne atpirkt. Atpirkt var zemi zem skolām un bērnudārziem, bet ne zem daudzdzīvokļu mājām ar privatizētiem dzīvokļiem,» norāda A. Ameriks. Viņaprāt, likumdevēja lielākā kļūda savulaik bija vispār atļaut privatizēt zemi zem daudzdzīvokļu ēkām.
Dienas lasītājas Daces Kārkliņas vēstule atklāj mehānismu, kā iedzīvotājus nostādīja fakta priekšā: «Pirms kādiem diviem gadiem saņēmām no Rīgas domes aicinājumu bez atlīdzības iegūt īpašumā zemi, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājas. Kad interesējos Īpašuma departamentā, man skaidroja, ka, iegūstot zemi īpašumā, nebūs vairs jāmaksā nomas maksa, bet tikai nekustamā īpašuma nodoklis par attiecīgo domājamo daļu no īpašumā iegūtā zemesgabala. Bez atlīdzības saņemot zemi, protams, bija jāmaksā gan par tās uzmērīšanu (lai gan dabā to neviens neierādīja), gan par tās ierakstīšanu zemesgrāmatā - kopā, cik atceros, ap 50 latiem iznāca.» Tomēr pēc dokumentu nokārtošanas viņu gaidījis pārsteigums - rēķini par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokli par nomāto zemesgabalu. «It kā jau summa nav liela - ap 10 latiem gadā, bet, kad interesējos Rīgas domes Īpašuma departamentā, tad viņi sacīja, ka daļu zemesgabala zem mājas esot noprivatizējis kāds cits īpašnieks un tam, protams, pienākas nomas maksa un dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā arī attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis.» D. Kārkliņa jautā, kāpēc visu zemesgabalu nevarēja piedāvāt iegūt īpašumā dzīvokļu īpašniekiem, kāpēc vēl kādam vajadzēja ļaut iegūt īpašumā zemi un tagad dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nomas maksa. «Vai tad īpašnieks kaut kā rūpējas par savu zemesgabalu? Cik zinu, tad par kopšanas darbiem sētniekam maksā dzīvokļu īpašnieki?» viņa vaicā.
(Visu rakstu lasiet 29.janvāra laikrakstā Diena)