Lai gan pēdējo pāris gadu laikā Rīgā nevar nepamanīt satiksmes infrastruktūras būvniecības projektus, tomēr Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis Dienai atzīst, ka darbu un vajadzību aizvien ir vairāk nekā iespēju.
"Jāatzīst, ka satiksmes infrastruktūra ilgstoši nav uzturēta pienācīgi, kā dēļ esam "iedzinējos" – lai gan finansējums sistemātiski tiek palielināts, tas vēl joprojām ir nepietiekams. Pirmie divi gadi lielā mērā aizgājuši ugunsgrēku dzēšanā un nozares sakārtošanā – labas pārvaldības un saimnieciskas pieejas principu ieviešana, finansējuma piesaiste, tajā skaitā no Eiropas Savienības fondiem. Šajā nozarē diemžēl no projekta idejas līdz pabeigtai realizācijai paiet ilgs laiks, jo nepieciešamie būvprojekti Rīgā satiksmes infrastruktūrā ir ļoti lieli," pauž Rīgas vicemērs.
Drošība un ērtības
Vienlaikus V. Ķirsis uzsver, ka jau otro gadu veiksmīgi tiek īstenota jaunā programma – Rīgas apkaimēs grants ielās tiek ieklāts cietais segums, izmantojot dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju. Seguma uzlabošana šogad veikta 45 grants ielās un to posmos, kopumā aptverot 61 tūkstoti kvadrātmetru lielu platību. Gandrīz noslēgušies arī brauktuvju remontdarbi 53 ielās un to posmos 183 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, kas ir par 50% vairāk nekā pagājušajā gadā. Ietvju remonts veikts 18 objektos – kopā atjaunots ietvju segums vairāk nekā 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.
"Lai palielinātu sabiedriskā transporta kustības ātrumu, pakāpeniski tas tiek prioritizēts, izveidojot sabiedriskā transporta joslas, dodot tam priekšroku luksoforu signālplānā vai veicot manevrus un tamlīdzīgi. Sabiedriskā transporta prioritāte ieviesta kopumā jau vairāk nekā 13 vietās. Līdz ar to, piemēram, ceļā pavadītais laiks no Mežciema līdz pilsētas centram samazinājies vidēji par astoņām minūtēm," skaidro vicemērs
Iezīmējot aktuālos darbus un tuvākos plānus, V. Ķirsis norāda, ka Rīgu sagaida vērienīgas pārmaiņas, kas autotransportam nodrošinās pilsētas centra apbraukšanas iespējas, uzlabos mikromobilitāti un izveidos pilsētas sabiedriskā transporta savienojamību ar pasažieru vilcienu un citiem pārvietošanās līdzekļiem.
Viņš atgādina, ka nupat ir pabeigta veloceļa Centrs– Ziepniekkalns izbūve sešu kilometru kopgarumā un tuvākajā laikā noslēgsies veloceļa Imanta–Daugavgrīva būvniecība 12 kilometru kopgarumā. Tāpat izveidots Kurzemes prospekta savienojums ar veloceļu uz Babīti.
"Jaunais veloceļš savienos centru un vienu no lielākajām Rīgas apkaimēm – Ziepniekkalnu, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar velosipēdu vai citiem mikromobilitātes rīkiem ātri un ērti nokļūt līdz tādām vietām kā Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs, Nacionālā bibliotēka vai krastmala. Jāuzsver, ka ikviens šāds uzlabojums vai jauns objekts tiek vērtēts plašākā kontekstā, jo iedzīvotāju mobilitātes un pilsētvides uzlabošana ir komplekss darbs, kas ietver lielo satiksmes infrastruktūras posmu – tiltu un pārvadu – izbūvi un atjaunošanu, sabiedriskā transporta uzlabojumus, kā arī kvalitatīvas velotransporta un gājēju infrastruktūras izveidi starp pilsētas centru un apkaimēm," pauda Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.
V. Ķirsis norāda, ka drošākai ielu šķērsošanai izbūvētas jaunas labi apgaismotas 45 gājēju pārejas un pakāpeniski tiek uzlabota drošība esošajās. "Lai samazinātu caurbraucošo automašīnu ātrumu, ir izveidoti un atjaunoti vairāki desmiti ātrumvaļņu. Lai pārvietošanās būtu ērtāka, notiek apmaļu pazemināšana visā Rīgā. Daudzi pamanījuši galvaspilsētas centrā veiktos labiekārtojumus – izvietoti soliņi, jaunas atkritumu urnas, velostatīvi, kā arī iestādīti koki un krūmi, izvietotas puķu kastes."
Daudz plānu arī nākamgad
Vicemērs atzīst, ka globālo notikumu ietekmētās krīzes sekas skāra arī Rīgas pašvaldības plānus, jo vispārējā cenu lēciena dēļ sadārdzinājums skāra arī Rīgas domes būvprojektus. "Turklāt ne tikai sadārdzinājums, bet arī materiālu deficīts, kas vairāku projektu realizāciju ir iekavējis. Neskatoties uz to, tikpat būtiski bija pārliecināties, ka sadārdzinājums ir pamatots un neviens necenšas uz kara rēķina papildus nopelnīt. Jāteic, ka bija arī gadījumi, kad konstatējām šādus gadījumus, bet praktiski visos gadījumos panācām vienošanos ar būvniekiem, lai darbi neapstātos," pauda V. Ķirsis.
Vienlaikus runājot par tuvākās nākotnes plāniem, vicemērs uzsver, ka līdz šim veiksmīgas sadarbības rezultātā ar valdību Rīgas pašvaldība jau panākusi 600 miljonu eiro investīcijas, kas pamatā tiks ieguldītas sabiedriskā transporta attīstībā un citu fundamentāli nepieciešamu satiksmes infrastruktūras projektu īstenošanā. "Tās noderēs Austrumu maģistrāles būvniecības pabeigšanai, 7. un 5. tramvaja maršruta līnijas rekonstrukcijai, Gustava Zemgala pārvada, Gaisa, Jorģa Zemitāna un Vanšu tilta, tāpat Mūkusalas krastmalas atjaunošanas un pārbūves sākšanai. Vēl investīcijas ieguldīsim metrobusa līnijas izveidei līdz IKEA, jaunai dzelzceļa līnijai līdz Bolderājai, jaunu mobilitātes punktu izveidošanai un labiekārtošanai pie dzelzceļa stacijām, tāpat arī videi draudzīgāka sabiedriskā transporta iegādei. Šie ir būtiski piemēri pozitīvajām pārmaiņām Rīgā, kopš tā atkal sekmīgi sadarbojas ar valdību un kopīgi lūkojas Rietumu virzienā," viņš stāsta.
Savukārt iegūtais Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) finansējums līdz 2026. gada vidum ļaus sakārtot sabiedriskā transporta infrastruktūru pie 15 dzelzceļa stacijām, sešās no tām izveidojot mobilitātes punktus – Zemitāni, Bolderāja, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma un Šķirotava. Šajos punktos līdzās modernizētajai pasažieru infrastruktūrai ar jauno elektrovilcienu satiksmi paredzēta pilsētas sabiedriskā transporta sasaistes izveide, gājēju telpas sakārtošana ap stacijām, kā arī segtu velonovietņu, īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu un koplietošanas autostāvvietu izbūve, kas ietver arī 61 km garu veloceļu izbūvi.
Viens no nozīmīgākajiem ANM projektiem ir arī metrobusa projekts, kas paredz no autosatiksmes neatkarīgas sabiedriskā transporta brauktuves izveidi Dzelzavas ielā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā.
Patlaban jau finiša taisnē iegājis Sarkandaugavas pārvada būvniecības process un tas ir teju pabeigts.
"Pārvads ir izturējis eksāmenu – iegūtie slogošanas rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm un tas var izturēt arī lielākas slodzes. Pārvada atvēršana satiksmei plānota novembra otrajā pusē. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus," uzsver pašvaldības pārstāvis.
Viņš arī stāsta, ka nākamgad plānots pabeigt gan Austrumu maģistrāli, gan Brasas tiltu, tāpat turpināsies jau iesākto brauktuvju, ietvju un grants ielu seguma sakārtošana.