FOTO: Vairāki simti ebreju piemin bojāgājušos un ebreju glābējus

Valsts prezidents atgādināja, ka 1941.gads Latvijas valstij bija ļoti traģisks. Pēc staļiniskajām represijām sekoja holokausts. Latvija tajā laikā pazaudēja gandrīz visu ebreju kopienu - aktīvu un valstij ļoti lojālu kopienu."Šodien mēs stāvam tieši tajā vietā, kur tika nodedzināta sinagoga - ticības templis -, bet mēs reizē atceramies notikumus Rumbulā, Biķerniekos, Šķēdē un citās vietās, kur zvērīgi nogalināja cilvēkus. Neviens no upuriem nav aizmirsts. Mēs nedrīkstam aizmirst nevienu - ne tos, kuri tika nogalināti, ne tos, kuri spēja stāties pretim ļaundariem - ebreju glābējus. Varbūt vērtīgākā ziņa no tiem laikiem ir tā, ka bija cilvēki, kuri uzdrošinājās stāties pretī slepkavām, neskatoties uz to, ka ļaundari ir pārspēkā," teica Zatlers.Viņš patiecās visiem tiem, kuri ir pētījuši holokaustu Latvijā un ir saglabājuši piemiņu, uzsverot, ka tā ir Latvijas kopēja vēsture, kas ir jāstāsta bērniem. Zatlers Latvijas ebreju kopienai novēlēja attīstību, dzīvesprieku un justies labi Latvijā.Misežņikovs, pieminot traģiskos holokausta notikumus, kuros bojā gāja tūkstošiem Latvijas ebreju tikai tādēļ vien, ka viņi bija ebreji, uzsvēra nepieciešamību gādāt par cilvēktiesībām un aicināja cīnīties pret antisemītismu, kā arī uzsvēra to, ka Izraēla sagaida mieru un nevēlas cīnīties.Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) stāstīja, ka pašvaldība ir ieguldījusi līdzekļus, lai sakoptu un uzturētu ebreju piemiņas vietas, Vecos ebreju kapus, un pauda apņēmību nodrošināt to, ka arī nākamajām paaudzēm stāstīs par holokaustu, jo mūsu pienākums ir atcerēties šos notikumus un godināt upurus. Tiks atklāts muzejs ebreju glābējiem holokausta laikā Johannai un Žanim Lipkēm Ķīpsalā, Geto muzejs Centrāltirgus teritorijā, solīja Ameriks.Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko piemiņas brīdī pateicās Latvijas valsts amatpersonām, ar kurām ebreju kopienai ir augsta līmeņa un uz savstarpēju cieņu balstītas attiecības. Taču viņš aicināja amatpersonas gādāt, lai valstī nepieļautu antisemītiskas izpausmes, kā tas bija vērojams šī gada 1.jūlija gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, lai atzīmētu 70.gadadienu kopš Baigā gada beigām. "Mēs vēlamies dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī, kur pilsoņus sargā likums," valsts amatpersonām teica Suharenko.Lai arī pēc Otrā pasaules kara ir izaugušas trīs jaunas paaudzes, laiks nav sadziedējis rētas, un ir jāmāca mūsu bērniem un mazbērniem vēsture, lai nekad nepieļautu šādu traģisku notikumu atkārtošanos, teica Suharenko. "Mēs stāvam mūsu kopienai svētā vietā, aiz muguras ir nodedzinātās sinagogas pamati, bet priekšā ir piemineklis glābējiem - lieliskiem cilvēkiem, kuriem mēs vienmēr būsim pateicīgi par drosmi un uzdrīkstēšanos riskēt ar savām un savu ģimeņu dzīvībām un glābt ebrejus. Tas parāda, ka vienmēr ir izvēle, ja vien cilvēkiem ir augsta morāle, Dievs un savs mugurkauls. Var mesties barā un kļūt par slepkavu un var kļūt par glābēju," teica Suharenko.Viņš aicināja Latvijas sabiedrību un ebreju kopienu būt saliedētiem, lai Latvija būtu stipra un nekad nepieļautu traģisko notikumu atkārtošanos.Kā ziņots, šodien Latvijā tiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā.